Kaut arī Reformu partijas domes sēde notika Daugavpilī un tajā bija pārstāvji no visas valsts, Rīgas jautājums bija viens no būtiskākajiem. Formāli vēl jāgaida gan Rīgas nodaļas, gan partijas valdes lēmums, tomēr RP domes rezolūcijā atbalstīts starts ar atsevišķu sarakstu, pamatojot, ka «tas ir efektīvākais veids, kā nodrošināt RP aizsākto reformu veiksmīgu pārnesi uz Rīgas pilsētu, kuras pašvaldības domes vadībā šobrīd ir būtiski tiesiskuma, labas saimniekošanas un pārvaldības trūkumi». RP izpilddirektors Ivo Valdovskis atzīst, ka kopīgs saraksts ar Vienotību, kura piedāvājusi Rīgā startēt vienā komandā, RP pārstāvjiem būtu garantēta biļete iekļūšanai domē, tomēr nav prognozējams, cik RP pārstāvju ievēlētu un kā vēlāk veidotos sadarbība koalīcijā un frakcijā.
Lēmumu startēt atsevišķi Rīgā atbalstīja arī RP biedri no citām pilsētām. Viņuprāt, kopīgs saraksts ar Vienotību radītu iespaidu, ka RP Rīgā nestartē, jo tai nebūtu mēra kandidāta, kas piedalītos publiskajās debatēs. Tas varētu mazināt RP pozīcijas citās pilsētās. «Ja mēs Rīgā ejam ar Vienotību, tad pasakām, ka neesam spējīgi paši pārvarēt 5% barjeru. To polittehnologi var dažādi pavērst,» norādīja Saeimas deputāts, kādreizējais Pilsoniskās savienības biedrs Romualds Ražuks. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere izmantoja analoģiju ar spēli Cirks, atgādinot, ka Saeimas vēlēšanās mazpazīstamie deputātu kandidāti tīģera - Valda Zatlera - mugurā uzrāpušies pa kāpnēm uz augšu, bet tagad baidoties ar kazu nobraukt lejā. «Ja politika ir cirks un spēle, tā nav vieta man. Nav mums tāda tīģera, bet varam iet komandā. Es nezinu, cik ilgs ir RP mūžs, jo tas ir katra biedra lēmums, bet es neesmu gatava padoties šodien,» iedvesmojoši izteicās I. Lībiņa-Egnere, partijas pašreizējos reitingus vērtējot kā skarbus.
Rīgas mēra kandidāta vārdu RP dome Rīgas nodaļai uzdeva nosaukt līdz 15. decembrim. Partijas bieži vien par mēru virza tieši Rīgas nodaļas vadītāju, tātad kandidāte varētu būt RP Rīgas nodaļas valdes priekšsēdētāja Inga Antāne, kura ir Rīgas brīvostas valdes locekle un, būdama Edmunda Sprūdža padomniece, lielā mērā sagatavoja pamatojumu Ventspils mēra Aivara Lemberga atstādināšanai. Tomēr I. Antāne pati pauž, ka par mēra krēslu nav domājusi: «Tas nav tā - ēst konfekti vai neēst. Ja mani uzrunātu, es apsēstos un padomātu.» Pagaidām nav skaidras atbildes, vai mēra kandidāts varētu būt ekonomikas ministrs D. Pavļuts, kurš piekrita vadīt vēlēšanu programmas izstrādi Rīgā.
Vienotība joprojām ir gatava sarunām ar RP arī pēc vēlēšanām, bet izsaka cerību, ka neatkārtosies 2009. gada scenārijs un vairākas labējās partijas, tostarp RP, nepaliks zem 5% barjeras, izniekojot saņemtās balsis. «Vēlētājs var justies zaudētājs, jo gan aptauju dati, gan sarunas liecina, ka cilvēki nevēlas redzēt labējo partiju saskaldītību,» izteicās Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars. Viņš norāda, ka Vienotība esot gatava sarunām arī par citu kvotu sadalījumu sarakstā, bet piedāvātais modelis 3:1 par labu Vienotībai esot bijis loģisks.
Dažās pašvaldībās RP sagatavot sarakstu nevarot paspēt. Toties Daugavpilī, pēc I. Valdovska teiktā, ir spēcīgs saraksts, kuru varētu vadīt domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova. Viņa partijā iestājās samērā nesen, un domes sēde tieši Daugavpilī varētu nozīmēt RP pateicību par šo viņas lēmumu. Spēcīga nodaļa esot Liepājā ar mēra kandidātu Jāni Vilnīti, kurš, tāpat kā Ž. Kulakova, kādreiz bijis Aināra Šlesera vadītās LPP/LC biedrs, bet tagad tiek augstu vērtēts antioligarhu partijā. I. Valdovskis arī norādīja, ka RP mērķis ir maksimāli daudzās pašvaldībās iekļūt koalīcijā, nevis sēdēt četrus gadus opozīcijā.