Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars Dienai sacīja, ka viedoklis par kongresa drīzāku organizēšanu ir bijis monolīts un tajā būtu jāieklausās, lai partija varētu nostabilizēties un sākt gatavoties nākamā gada pašvaldību vēlēšanām. Taču ģenerālsekretārs arī uzsvēra, ka galīgais lēmums ir jāpieņem valdei. Reģionālo nodaļu sapulce notika pēc Liepājas kolēģu iniciatīvas. Uz to bija ieradušies aptuveni 60 pārstāvju no 15 nodaļām. Lūgti bija arī Eiropas Parlamenta deputāti, Saeimas frakcijas deputāti, ministri un valdes locekļi.
Taču aicinājumam atsaucās tik maz cilvēku, ka viņus klātos pieminēt: Saeimas frakcijas vadītājas vietnieks Edvards Smiltēns, kā arī deputāti Ints Dālderis, Ilze Viņķele, Veiko Spolītis un Aleksejs Loskutovs no tā dēvētā sešinieka. No ministriem bija atbraucis vienīgi premjera biedrs Arvils Ašeradens. Ieradās arī Karīna Korna, kura valdē pārstāv Kurzemi. Ir jāpasaka, ka Vienotības valdē nav neviena reģionu biedra, jo tie, kuri teorētiski tos pārstāv, dzīvo un strādā Rīgā.
Vienotības priekšsēdētāja S. Āboltiņa jau iepriekš informēja, ka nevarēs ierasties, jo būs ārpus valsts sen plānotā braucienā. Viņa sapulces dalībniekiem bija nosūtījusi vēstījumu, bet Liepājas nodaļas vadītājs Armīns Robežnieks Dienai teica, ka tā vairāk bijusi uzruna ar laba vēlējumiem, kurā nebija izteikti konkrēti priekšlikumi, kā labāk organizēt partijas darbu.
Sapulce deva cerību
Tā kā valde nepiedāvāja risinājumus, to izdarīja partijas reģionālo nodaļu biedri - vispirms jau ar aicinājumu nekavējoties sasaukt ārkārtas kongresu, lai pārvēlētu partijas vadību un valdi. «Mēs nevaram vilcināties ar Vienotības restartu,» sacīja A. Robežnieks, atgādinot par neveiksmēm valdības veidošanā un straujo popularitātes kritumu, kas var atsaukties arī uz iespējām labi startēt pašvaldību vēlēšanās, kurām jāsāk gatavoties jau šā gada otrajā pusē. Nodaļu pārstāvji vēl aicina jaunās valdes vēlēšanas organizēt tā, lai tajā būtu arī pārstāvji no reģioniem. Uz vaicāto, vai viņi praktiski varēs piedalīties valdes darbā, A. Robežnieks atbildēja - mūsdienu tehnoloģiskās iespējas ļauj domu apmaiņā iesaistīties attālināti, taču, viņaprāt, ārkārtas kongress būs motivācija ierindas biedriem daudz aktīvāk iesaistīties Vienotības darbā.
Vienotības valdes loceklis E. Smiltēns Dienai atzina: «Man šī sapulce deva cerību un enerģiju. Vienotība nav tikai tās fasāde, kas atgādina cirku ar drūpošām sienām. Vienotība ir vairāk nekā 2500 biedru, kuri prasīs un nepieļaus, ka Vienotība varētu iet uz leju.» E. Smiltēns uzskata, ka lejupslīde ir sākusies līdz ar bijušā premjera Valda Dombrovska atkāpšanos - tolaik Vienotība savu premjeru atbalstīja, bet pēc viņa aiziešanas ir sākušās iekšējās cīņas. Pēc politiķa domām, Vienotības vēlētājs nekur nav pazudis, «viņš tikai ir apjucis, un viņam ir kauns».
Āboltiņa varbūt cīnīsies
Galvenais mērķis bija panākt ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai pārvēlētu vadību. Taču S. Āboltiņa vēl nav pateikusi, ka ir gatava izstāties no cīņas par priekšsēža amatu. Pirms S. Āboltiņas došanās ārpus valsts Diena lūdza viņu skaidri pateikt, vai viņa pieļauj iespēju kandidēt vēlreiz. S. Āboltiņa atbildēja: «Šobrīd šis jautājums nav aktuāls. Taču varu pateikt, ka svarīgi ir, lai līdz kongresam kandidātiem būtu iespēja izteikt savu viedokli nodaļās.» A. Kampars paskaidroja, ko tas nozīmē, - savā laikā Einars Repše un Krišjānis Kariņš, kuri pretendēja uz Jaunā laika priekšsēdētāja amatu, brauca uz nodaļām un atbildēja uz partijas biedru jautājumiem, līdzīgi tagad varētu rīkoties arī Vienotības priekšsēdētāja kandidāti.
Pašlaik kā nopietnākais nākamais partijas vadītājs tiek uzlūkots bijušais eirokomisārs Andris Piebalgs, kurš varētu būt pieņemams visiem spārniem. Taču viņa praktiskā līdzdalība partijas dzīves organizēšanā tikpat kā nav redzama, viņš nebija atbraucis arī uz Liepājā notiekošo sapulci. Neoficiāli zināms, ka nodaļās jau tiek apsvērti arī citi pretendenti uz amatu. Ja S. Āboltiņa neatteiksies no cīņas par šo posteni, tas var apgrūtināt pārējo kandidātu iespējas.
Reģionālo nodaļu sapulce bija slēgta, un par tajā runāto ir tikai neoficiāla informācija. Zināms, ka barga kritika tika veltīta arī tā dēvētajam I. Viņķeles sešiniekam; partijas biedrs Juris Vidiņš pat esot piespiests atvainoties kādam valdes loceklim, kuru nepamatoti aizvainojis. Lūgta šo diskusijas sadaļu komentēt, I. Viņķele Dienai sacīja - pozitīvi esot tas, ka viņai ir bijusi iespēja izskaidrot savas rīcības iemeslus atklātā sarunā. Tagad, viņasprāt, svarīgākais ir pēc iespējas drīzāk noorganizēt kongresu un sakārtot partiju.
No nodaļu pārstāvju neoficiāli teiktā varēja secināt, ka ierindas biedri vēlas ne tikai S. Āboltiņas paiešanu malā, bet arī I. Viņķeles un viņas domubiedru atkāpšanos, jo tieši šo divu pušu savstarpējā karošana, dažuprāt, ir grāvusi partiju. Tāpat ir ieteikts mazināt to deputātu ietekmi, kuri uz Vienotību atnākuši no Klāva Olšteina vadītā sešinieka, kas iepriekšējā Saeimā bija ievēlēts no Reformu partijas.