Jāatgādina, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam Sabiedriski konsultatīvo padomi no nevalstisko organizāciju pārstāvjiem izveidoja NEPLP. Pēc būtības mūsu funkcija ir būt NEPLP padomdevējam. Tātad mēs neesam cita institūcija kā vien tie, kas atspoguļo labākajā versijā sabiedrības viedokli par tiem jautājumiem, kas ir NEPLP kompetencē. Un dod atgriezenisko saiti par tiem jautājumiem, kurus faktiski piesaka NEPLP. Pirmais mūsu darba posms bija lielā mērā saistīts ar NEPLP izstrādātā vienotā sabiedriskā medija koncepciju. Sabiedriski konsultatīvajai padomei vispirms vajadzēja noformulēt viedokli, vai šī koncepcija ir atbalstāma vai nav, un tad varbūt tālāk skatīties detaļās. Tomēr stāsts ir beidzies ar to, ka vienošanās par vienotā sabiedriskā medija koncepciju valdībā netika panākta. Šī koncepcija ir atlikta tālākai skatīšanai uz rudeni. Un viena no versijām ir tāda, ka pie tā darba ķersies Saeimas Cilvēktiesību komisijas izveidota apakškomisija, kura vētītu iespējas virzīt šo koncepciju tālāk vai modificēt to. Lielā mērā tā problēma šodien ir izveidojusies tāda, ko atzina arī NEPLP, ka tai nav īsti plāna B. Neapstiprinot vai nesākot īstenot šo vienotā medija koncepciju, nav īsti tāda skaidra plāna, kā turpināt alternatīvi attīstīt sabiedriskos medijus, proti, sabiedrisko televīziju un sabiedrisko radio.
Vai tas nozīmē, ka jums, kā saka, darbs ir apstājies pusratā?
Ir vērts piebilst, ka NEPLP pēc šīs sabiedriskā medija koncepcijas malā nolikšanas ir izveidojusi darba grupu kopsadarbības projektu veidošanai un īstenošanai starp Latvijas Televīziju un Latvijas Radio, kura sastāv no NEPLP pārstāvjiem un radio un televīzijas pārstāvjiem. Šādos apstākļos darbs, kas tomēr tīri praktiski jādara, ir - ka NEPLP ir jāapstiprina sabiedriskais pasūtījums nākamajam gadam gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai atsevišķi. Un jādara tas atbilstoši sabiedrības interesēm un tam atbilstošiem principiem. Viena no Sabiedriski konsultatīvās padomes funkcijām ir sniegt viedokli par šiem sabiedriskā pasūtījuma projektiem un tālāk jau detalizēt sabiedrisko pasūtījumu, lai NEPLP šo viedokli varētu ņemt vērā pēc saviem ieskatiem vai ne, un cik tālu ņemt vai neņemt vērā, konkrēti apstiprinot sabiedriskos pasūtījumus. Pie šā darba Sabiedriskā konsultatīvā padome jau ir ķērusies attiecībā uz Latvijas Radio sabiedrisko pasūtījumu un ir izskatījusi pirmo, jāsaka, diezgan tēžveidīgo aprakstu, kā Latvijas Radio vadība pati redz sabiedrisko pasūtījumu nākamajam gadam. Tas vēl nav detalizēts sabiedriskā pasūtījuma projekts, bet tie ir virzieni, kuros sabiedriskais radio redz savu attīstību nākamajā gadā.
Kāds ir jūsu viedoklis par šo Latvijas Radio vadības izstrādāto konceptuālo skatījumu?
Skatot šo priekšlikumu, Sabiedriski konsultatīvā padome pietiekami demokrātiskā veidā uzklausīja visus sēdē klātesošos, kā arī tos, kas jau iepriekš elektroniski bija iesnieguši viedokļus par šo sabiedriskā pasūtījuma ideju. Viedokļi bija dažādi, bet uzsvars, kur vairāk vai mazāk izdevās atrast kopsaucēju, ir tāds, ka sabiedriskajam pasūtījumam ir jābūt formulētam pietiekami precīzi. Proti, tam ir jābūt skaidri definētiem, sasniedzamiem un arī izmērāmiem mērķiem nākamajā gadā. Galvenokārt - lai gan sabiedrība kopumā, gan NEPLP kā Latvijas Radio kapitāla daļu turētājs varētu gada beigās kvalitatīvi izvērtēt, vai sabiedriskais pasūtījums ir labi izpildīts. Ir jābūt konkrētiem kritērijiem, kā mēra, vai šie mērķi ir sasniegti vai nav. Likās, ka šajā stadijā tā pietrūkst. Un tieši pie šī jautājuma mūsu darba grupa var strādāt.
Kas ir būtiskākais Latvijas Radio koncepcijā?
Ir skaidrs, ka sabiedriskajam radio ir jāizdara divas būtiskas lietas kā sabiedriskajam medijam. Viens - ir jābūt lielajam mērķim, kā vārdā sabiedriskais radio strādā, ar kādu vīziju un misiju tas darbojas. Otrs - ka sabiedriskā medija lomai ir jābūt ne tikai informējošai, notikumus atspoguļojošai un reaģējošai, bet arī proaktīvai, izvirzot sabiedrībā aktuālas un svarīgas tēmas - kaut kādas tēmas apkopojot visa gada laikā. Specifisks jautājums bija par Latvijas Radio piekto kanālu, kas ir jauniešu kanāls. Par to tika panākts kopsaucējs, ka ideja, ka sabiedriskajam medijam ir jācenšas sasniegt arī tā auditorija, kas ir padsmit gadiem līdz trīsdesmit un plus gadiem, un ka šo auditoriju Latvijas Radio pietiekamā mērā nesasniedz.
Vai šis princips, ko jūs īpaši uzsvērāt, šie izmērāmie rezultāti, nav tomēr pretrunā ar satura kvalitātes principu? Raidījumam par Latvijas vēsturi parasti nebūs tāda TNS rādītāja kā labi uztaisītam vieglas izklaides raidījumam ar šova elementiem, vai ne?
Tā ir pilnīga taisnība. Bet šeit ir būtiski uzsvērt, ka reitingi nebūt nav vienīgais mērījumu instruments, kā var mērīt sabiedriskā medija darba kvalitāti. Ir tādi mērījumi kā medija uzticamība, ko mēra arī pēc pētījumiem. Medija citējamība. Medija reputācija. Ir jābūt saprotamam, kādi mērījumi ir šodien un uz ko Latvijas Radio vadība un kolektīvs orientējas, kādu līmeni viņi grib sasniegt reputācijā, citējamībā vai uzticībā.
Kā jūs vērtējat to, ka Saeima no NEPLP pārņēmusi vienotā sabiedriskā medija projekta virzību? Vai nesaskatāt te politisku neuzticību jūsu darbam?
To es noteikti negribētu komentēt. Tas jau ir tas politiskā lēmuma pieņemšanas līmenis, kurā NEPLP Sabiedriski konsultatīvā padome šobrīd nav nekādā veidā iesaistīta. Sabiedriski konsultatīvā padome darbojas pie NEPLP, un mūsu uzdevums ir mijiedarboties ar padomi. Ir skaidrs, ka vienotā sabiedriskā medija koncepcija atbilstoši normatīvajiem aktiem kā politikas plānošanas dokuments tika iesniegta apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK). Un nav nekādu šaubu, ka MK ir politiska lēmējinstitūcija. Tātad skaidrs, ka bez politiska lēmuma un politiskas gribas nekādus šāda veida lēmumus pieņemt principā nav iespējams. Cik tālu jau Saeimas apakškomisijas līmenī notiks iedziļināšanās konkrētajā politikas dokumentā un ar kādu rezultātu Saeimas komisija cer nākt klajā, tas ir viņiem adresējams jautājums.