Mēs diemžēl nevaram konkurēt algu ziņā nedz ar Holandi, nedz Vāciju, Dienai atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas valdes priekšsēdētāja Līga Meņģļelsone. Un, kamēr mēs nevaram konkurēt, Latvijas darbaspēks aizplūst uz valstīm, kuras var konkurēt, radot austrumeiropiešu vidē populāro anekdoti par cilvēku ar divām augstākajām izglītībām.
Lai gan Nodarbinātības valsts aģentūra ziņo, ka darba meklētāju skaitam, kas meklē darbu ārzemēs, ir tendence samazināties, ārvalstu rekrutēšanas uzņēmumu interese par Latviju pieaug. Rekrutētāji strauji atver Latvijā savas filiāles. Arvien vairāk cilvēku meklē darbu ārzemēs, tāpēc mums ir nepieciešams «filtrs» uz vietas Latvijā, Dienai atzīst viena no šo darbinieku meklēšanas uzņēmumu pārstāvēm.
Cilvēks ar divām augstākajām izglītībām nevēlas tikt uzrunāts ar «čīzburgera komplektu un kolu, lūdzu», diemžēl ar LDDK ieteikto «ticību valstij» rēķinus pagaidām samaksāt nevar. Tāpēc bezdarbs sāpīgi skar Latvijas izglītoto cilvēku slāni, kuri pārāk uzticējušies savām izglītībām sociālajā jomā un kuru darba iespējas vissmagāk skar darbvietu samazinājums publiskajā sektorā un tajās privātā sektora daļās, kuras kā «neražojošas» štatu samazinājums skar pirmās.
Tomēr izglītots Latvijas cilvēks nav tas, kas labprāt tirgosies ar čīzburgeriem vai ravēs tulpes holandiešu plantācijā. Daudzi Latvijas cilvēki būtu gatavi atgriezties un strādāt Latvijā arī par ievērojami mazāku algu nekā tur, ja vien te vispār būtu darbs.