I. Druviete savus priekšlikumus, kuri paredz augstskolu senāta pilnvaru mazināšanos, tās palielinot rektoram, pamato ar atbildības samērošanu. «Rektors ir atbildīgs likuma priekšā par augstskolas finansiālo un organizatorisko darbību, bet viņam netiek deleģētas tiesības pieņemt izšķirīgos lēmumus. Lēmumi tiek pieņemti kolektīvi, bet augstskolas senāts nav kolektīvi atbildīgs par pieņemtajiem lēmumiem,» stāsta deputāte. Studentu paustās bažas par demokrātijas mazināšanos viņa noraida, jo par rektoriem netiekot ievēlēti cilvēki, kuri nerēķinātos ar akadēmiskā personāla un studentu viedokli. «Neviens rektors nebūs tik nesaprātīgs, ka izmantos viņam doto varu ļaunprātīgi,» ir pārliecināta par nozari atbildīgās komisijas priekšsēdētāja.
Gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan kuplā pulkā ieradušies augstskolu pārstāvji pret priekšlikumiem pauda iebildumus, jo tie neparedz kompleksu pieeju jautājuma risināšanā. Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone norādīja, ka lemjot nepieciešams raudzīties uz visu shēmu kopumā. «Ir tāda sajūta, ka mēs gribam stādīt puķes katrā konkrētā dobē, neredzot dārza ainavu kopumā,» viņa teica. I. Druviete uz to atbildēja, ka par shēmas esamību ir domāts, tomēr tālāka skatīšana tika atlikta.
Latvijas Rektoru padomes ģenerālsekretārs Andrejs Rauhvargers uzsvēra, ka padome šādus grozījumus attiecībā uz senātu nav pieprasījusi.
Studentu galvenās bažas, kas tika paustas protestā pie Saeimas ēkas pirms sēdes sākuma, ir par augstskolas autonomijas apdraudējumu. Latvijas Studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks iecerēto pilnvaru sadali salīdzināja ar situāciju, ja Latvijas Republiku pārvaldītu Starptautiskais Valūtas fonds. Protestā piedalījās vairāki desmiti studentu un augstskolu senatoru pārstāvji, kuri cits citam sasēja rokās, norādot uz iespējamo pilnvaru mazināšanos.