Zāļu valsts aģentūras speciālisti gan aicina ievērot zālēm noteikto uzglabāšanas laiku un apstākļus. Lai gan Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis saka, ka viņa praksē nav bijuši gadījumi, kad pacients būtu saindējies ar derīguma termiņu zaudējušiem medikamentiem, tas nenozīmē, ka vecas zāles ir nekaitīgas. Turklāt jāievēro arī medikamentu uzglabāšanas nosacījumi.
Veic stabilitātes pētījumus
Katrām zālēm ir savs uzglabāšanas laiks un nosacījumi. «Lai noteiktu, kādos apstākļos un cik ilgi zāles drīkst uzglabāt un lietot, kompānija vispirms pēta informāciju par zāļu sastāvā esošo vielu īpašībām. Pēc tām arī var secināt, kādi varētu būt zāļu potenciālie uzglabāšanas apstākļi,» skaidro Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ilga Namniece.
Zālēm tiek veikti tā saucamie stabilitātes pētījumi - zāles uzglabā dažādos temperatūras, mitruma, gaismas apstākļos, ik pēc noteikta laika veicot analīzes, lai noteiktu, vai zāļu kvalitāte atbilst noteiktajām prasībām. Pēc analīžu rezultātiem var izdarīt secinājumus par zāļu uzglabāšanas laiku un temperatūru. Tad stabilitātes dati kopā ar visu citu nepieciešamo dokumentāciju zāļu reģistrācijai tiek iesniegti izvērtēšanai Zāļu valsts aģentūrā.
Ja tiek nolemts zāles reģistrēt, vienlaicīgi tiek noteikts arī zāļu uzglabāšanas laiks un apstākļi, ko norāda gan lietošanas instrukcijā, gan uz zāļu ārējā iepakojuma (kastītes). Katrām zālēm tiek noteikti individuāli uzglabāšanas termiņi saskaņā ar stabilitātes pētījumu datiem, bet maksimālais zāļu uzglabāšanas laiks visbiežāk ir pieci gadi.
Parasti zāles ir derīgas līdz norādītā mēneša pēdējai dienai. Piemēram, ja uz zāļu kastītes ir termiņš «10/2013,» tas nozīmē, ka medikamentu drīkst lietot līdz 2013. gada 31. oktobrim.
Būtiski ietekmē temperatūra
«Ja zāles tiek pareizi uzglabātas norādītajos apstākļos, to kvalitāte tiek nodrošināta derīguma termiņa ietvaros. Pēc termiņa beigām vairs nav garantijas, ka, lietojot konkrēto preparātu, tiks sasniegts paredzētais efekts, jo var samazināties gan zāļu sastāvā esošās aktīvās vielas daudzums, gan palielināties aktīvās vielas sadalīšanās produktu saturs. Tāpat var palielināties iespējamo nevēlamo blakusparādību rašanās risks,» norāda Zāļu valsts aģentūras speciāliste.
Kā medikamentus ietekmē tiem nepiemēroti uzglabāšanas apstākļi? Zāļu valsts aģentūrā skaidro: paaugstināta gaisa temperatūra vai tiešie saules stari var nelabvēlīgi iespaidot ikvienas zāles, piemēram, ziedes, tabletes vai zāles, kurām ir šķidra konsistence.
Temperatūras ietekmē var mazināties medikamenta iedarbība, iespējams, arī paaugstināties nevēlamo blakusparādību rašanās risks. Tāpēc nav pieļaujama zāļu iepakojumu novietošana tiešos saules staros vai blakus elektroniskām ierīcēm, kas rada karstu gaisa plūsmu, piemēram, dažādām saldējamajām iekārtām.
Tendence veidot uzkrājumus
«Farmācijas standarti Eiropas Savienības valstīs ir ļoti augsti, un tas ir tikai apsveicami. Bet Latvija ir tā ES valsts, kur pacients par savu ārstēšanos kopumā no savas kabatas piemaksā visvairāk - līdz 42 procentiem. Medikamentu iegāde ir viens no ārstēšanās segmentiem, un tas ir ļoti sāpīgs jautājums,» atzīst ģimenes ārsts Pauls Princis. Lielai daļai sabiedrības medikamenti ir par dārgu, un tas ir viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc pacienti neārstējas pietiekami labi - jo nevar atļauties nopirkt zāles. «Tā ir problēma, kuru īsti neviens nerisina, jo nevar atrast veidu, kā palīdzēt pacientam samērīgi, viņai pirktspējai atbilstoši iegādāties nepieciešamās zāles, lai efekts no ārsta apmeklējuma būtu pilnīgs un pacients spētu ilglaicīgi ārstēt hroniskas slimības,» savu viedokli pauž P. Princis.
Mediķis īpaši norāda uz to pacientu grupu, kam ir sirds kaites vai nepieciešama ilgstoša terapija. Piemēram, nopietnam sirds pacientam diendienā nereti nākas lietot pat piecus kardiologa rekomendētus medikamentus vienlaikus.
Te var saprast Janīnas kundzi no Bauskas, kura žēlojas: ne kuru katru par bargu naudu pirktu medikamentu gribas izmest ar vieglu roku - labi zinot, ka kritiskā brīdī, ja vēlreiz tāds pienāks, konkrētās zāles varbūt nevarēs iegādāties.
P. Princis novērojis - sabiedrībā tiešām pastāv tendence veidot medikamentu uzkrājumus, kas nav bijuši piemēroti vai efektīvi. Taču ir arī daļa pacientu, kam ir niķis aizrauties ar medikamentu lietošanu un uzkrāšanu. «Tas paliek pacienta kompetencē, kā viņš rīkosies ar medikamentiem, kas nav izlietoti,» saka P. Princis. Ģimenes ārsta praksē gan nav bijuši gadījumi, kad vecu medikamentu lietošana būtu izraisījusi nptietnas blaknes. Drīzāk iedarbība nav bijusi efektīva. «Par laimi, Eiropas standarti medikamentiem ir augsti,» piebilst P. Princis, aicinot tomēr ievērot medikamentu lietošanas instrukcijas.