Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, bet Ušakovs to grib atšķelt no valsts, par Rīgas demaršu, piedraudot pamest Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), teic Rīgas domes opozicionārs no Vienotības Olafs Pulks. Tomēr Rīgu var saprast. Tāpat ir atklāts jautājums, kurš ko šķeļ.
No rīdzinieku viedokļa LPS piekāpšanās valdībai izskatās ļoti nepatīkami. Valdības un LPS vienošanās paredz piekāpšanos valdības pozīcijai. Nosakot, ka arī nākamgad tiks saglabāta esošā proporcija iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% - valsts budžetā. Savukārt iepriekšējā pašvaldību pozīcija bija, ka 85% no IIN ir jānonāk pašvaldību budžetos. Starpība starp vienu un otru formulu ir 58 miljoni latu, no kuriem 41% nonāktu Rīgas budžetā.
Ja runājam par šķelšanu, tie bija valdības pārstāvji, kas LPS rosināja piekrist saglabāt IIN proporciju 80% apmērā, pretī piedāvājot 11,5 miljonu kompensāciju trūcīgākajām pašvaldībām. Tāpat valdība piedāvāja vienošanos par papildu dotāciju 5,6 miljonu latu apmērā pašvaldībām ar zemākajiem attīstības indeksiem. Tas ar vienu gājienu nostādīja mazās pašvaldības pret Rīgu. Ar otru gājienu valdība mēģināja savā starpā sarīdīt lielās pašvaldības, piedāvājot dotāciju 5,9 miljonu latu apmērā Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai.
Šādā veidā valdība pret kopumā neizdevīgu formulu piedāvāja dotācijas, ar šāda kaula atmešanu nostādīja vienas pašvaldības pret citām, bet īpaši iegrieza Rīgai. Rīga, kura jau tā ieskaita 50 miljonus pašvaldību izlīdzināšanas fondā un vēl 200 miljonus zaudē no nodokļu aizplūšanas galvaspilsētā reāli dzīvojošo vai strādājošo, bet tās teritorijā nedeklarēto personu dēļ, par vēl pārdesmit miljonu zaudēšanu nav un nevar būt priecīga. Tāpēc Rīgas mēra pozīcija ir dabiska. Kamdēļ gan Ušakovam jāluncinās gar valdību, kas neslēpti vēlas viņam iezāģēt? Vienotības valdības rīcība ļoti atgādina mēģinājumu vienkārši iegriezt oponentu vadītajām pašvaldībām, īpaši Rīgai un Ventspilij.
Jautājums par izstāšanos no LPS tiek gatavots tikai uz 23. oktobra Rīgas domes sēdi, tas nozīmē, ka šis būs smagu sarunu laiks pašvaldību vadītāju starpā.
Pilnīgi skaidrs, ka pēc Rīgas izstāšanās, kurai var sekot Ventspils un citas pilsētas, vēl jo vairāk pēc tam, kad nesen no LPS izstājās Krāslava, vairs neļaus Latvijas Pašvaldību savienībai runāt visu pašvaldību vārdā. Labā ziņa - tas vairs neļaus valdībai teikt, ka tā ir vienojusies ar pašvaldībām, ja to nav izdarījusi.
Protams, nevar noliegt Ušakova politiskās intereses pirms pašvaldību vēlēšanām, tāpat kā Vienotības intereses. Un tomēr Ušakovs ir pamatīgi sapurinājis iesūnojušo organizāciju, neļaujot tai pārvērsties par piekrītošu piedēkli valdībai, par kādu jau ir pārvērtušās mūsu pilnīgi bezzobainās arodbiedrības.