Pagājušās nedēļas sākumā Ministru kabinets apstiprināja jauno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvi Rīgas brīvostas valdē. Šķiet, ir īstais brīdis izklāstīt savu redzējumu par Rīgas brīvostas valdes darba un ostas attīstības prioritātēm.
Ar šo rakstu nevēlos uzskaitīt visus darāmos darbus, kuru ir daudz vairāk nekā šeit aprakstītie. Tāpat tas nekādi nekonkurē ar Satiksmes ministrijas paspārnē strādājošās ostu problemātikas darba grupas eventuālajiem secinājumiem un priekšlikumiem. Šī ir skaidra vīzija par trim virzieniem, kuros vēlos panākt pamanāmu progresu savu ministra pilnvaru laikā.
Osta kā pilsētas vizītkarte
Rīgas osta ir neatņemama Rīgas un arī visas Latvijas vizītkartes sastāvdaļa. Redzu divas lietas, kas jādara citādi vai labāk nekā līdz šim. Pirmā - mērķtiecīgi jārūpējas par ostas infrastruktūras vizuālo pievilcību. Kopš agriem deviņdesmitajiem regulāri burājot pa Daugavu, no savas pieredzes varu teikt, ka ostā ienākošie kuģi pamazām kļuvuši modernāki, sakoptāki un labāk uzturēti. Tomēr pati osta, it sevišķi pilsētas centra tuvumā, mainījusies maz un daudzviet neatstāj sakārtotas un labi pārvaldītas teritorijas iespaidu. Kliedzošākie piemēri ir graudu elevatora ēka un vairākas tai piegulošas celtnes, Andrejsalas teritorija un nepiemērotā pasažieru ostas infrastruktūra.
Otrā - osta gandrīz pilnībā liedz pieeju Daugavai 18 km garumā no Vanšu tilta līdz pat Rīgas jūras līcim. Esmu pārliecināts, ka nav daudz rīdzinieku, kuri zina, ka no Rīgas centra pa ūdensceļu iespējams aizbraukt ne tikai uz Jūrmalu un Mežaparku, bet arī uz Kalnciemu, Jelgavu, Mežotni, Juglu, Baltezeru, Ādažiem un, ja braucat ar smailīti palu laikā - pat līdz Gaujas upei. Tā ir fantastiska Rīgas pilsētas bagātība un nepamatoti neizmantotas pilsētas iedzīvotāju un viesu rekreācijas un tūrisma attīstības iespējas. Salīdzinājumā ar citām ostas pilsētām uz vai pie Daugavas atpūšas pavisam niecīgs skaits iedzīvotāju. Turpretim daudzās Eiropas ostās vērojama pavisam cita aina - brīvās vietas starp piestātnēm ir atvērtas iedzīvotājiem, un tajās iekārtotas promenādes, restorāni un atpūtas kuģu stāvvietas.
Rīgas ostai ir jāattīstās kopā ar pilsētu, taču arī iedzīvotāju interesēm jākļūst par nozīmīgu ostas attīstību ietekmējošu faktoru. Ostas teritorijai ne tikai jārada ienākumi valstij, bet arī jāuzlabo rīdzinieku dzīves apstākļi un pilsētas tēls.
Ostas un vides līdzāspastāvēšana
Rīgas ostas teritorija iestiepjas galvaspilsētā līdz pat tās vēsturiskajam centram. Ir daudz pilsētu, kur ostas teritorijas sniedzas tālu pilsētā, bet diez vai ir vēl kāda, kurā divu kilometru attālumā no Valsts prezidenta pils tiek pārkrautas ogles un minerālmēsli un atrodas lielas degvielas glabātavas. Beidzot gadiem samilzušajam jautājumam būs rasts risinājums - uzbūvējot slēgta tipa ogļu pārkraušanas termināli Krievu salā, tiks panākts būtisks, vismaz 10 reižu liels putekļu emisijas samazinājums, kas faktiski izslēgs šī piesārņojuma ietekmi uz gaisa kvalitāti Rīgā. Tas tiks panākts ne tikai vairākkārt mazāku emisiju dēļ, bet arī tāpēc, ka jaunā vieta atrodas tālāk no pilsētas centra. Tādējādi tiks atrisināta arī Spilves «melnā sniega» problēma.
Rīgas brīvostai ir mērķtiecīgi jāstrādā, lai Rīgas osta kļūtu par videi draudzīgāko ostu reģionā. Vides politika jāīsteno, pastāvīgi pilnveidojot ostas pārvaldes sniegto pakalpojumu izpildes tehnoloģijas ar mazāku resursu patēriņu un saudzīgāku attieksmi pret vidi. Ir proaktīvi jānodrošina normatīvajos aktos noteikto vides aizsardzības prasību ievērošana visās ostas pārvaldes struktūrvienību darbībās, veicinot videi draudzīgu izejvielu un tehnoloģiju ieviešanu Rīgas brīvostā. Tāpat nepieciešams paplašināt sabiedrības un Rīgas ostas sadarbības partneru informētību par vides pārvaldības politiku.
Uzņēmēju investīciju aizsardzība
Likumā par ostām noteikts, ka ostu pārvaldes Latvijā apsaimnieko ostu teritoriju zemi un akvatoriju un uzrauga uzņēmumus, kas veic uzņēmējdarbību ostās. Tai pašā laikā ostu pārvaldes var darboties arī kā uzņēmumi un iesaistīties jebkādā ar ostām saistītā uzņēmējdarbībā. Tādējādi veidojas situācija, kurā ostu pārvaldes gan uzrauga, gan aktīvi piedalās ostu uzņēmumu darbā, faktiski uzraugot savus esošos vai potenciālos konkurentus. Citas Eiropas Savienības valstis sliecas ostu pārvalžu darbību no pakalpojumu sniegšanas novirzīt uz ostu drošības un infrastruktūras nodrošināšanu. Rīgas brīvostai jāseko šai tendencei un jāatsakās no visiem pakalpojumiem, kurus var veikt privātais uzņēmējs.
Saskaņā ar likumu ostu pārvaldēm ir tiesības izmantot iznomātās teritorijas saviem mērķiem pretēji otras līgumslēdzējas puses gribai, kura likumīgi izmanto vai nomā zemi. Jau tas vien potenciālajiem investoriem nepārprotami signalizē, ka investēt Latvijas ostās nav droši. Absolūtais vairums piestātņu pieder Rīgas brīvostai, lai arī likums neaizliedz zemi ostas teritorijā nodot privātās rokās. Savukārt investīcijas piestātņu būvniecību, sakārtošanu vai pielāgošanu veic uzņēmumi, kas attiecīgo piestātni nomā, bet ostu pārvaldēm ir tiesības pārtraukt nomas līgumus arī neparedzamu iemeslu dēļ. Šāda situācija rada pateicīgu augsni korupcijai, spekulācijām un dažādiem pieņēmumiem, kas kopumā grauj ostas prestižu investoru acīs. Līdz šim publiski izskanējušās un daudzas noklusētās konfliktsituācijas brīvostā skaidri apliecina, ka nepieciešamas normatīvo aktu izmaiņas, kas investoriem skaidri parādīs, ka Latvijas ostas, tai skaitā Rīgas brīvosta, ir atvērtas, drošas un caurspīdīgi pārvaldītas investīciju teritorijas.