Jau ziņots, ka Valsts prezidents A. Bērziņš, atbildot uz jautājumu, vai nākotnē būtu jāraugās uz jaunas Satversmes rakstīšanu, sacīja: «Man ir tāda pārliecība, ka tas noteikti notiks. Tuvāko gadu laikā. Man esošā Satversme šķiet ļoti loģiska, bet tomēr tā situācija ir pavisam cita.» Jautāts, vai viņš pats arī būs iniciators, A. Bērziņš teica tieši: «Jā, būšu.» Ceturtdienas pēcpusdienā no Rīgas pils viedoklis jau bija cits. «Pilnīgi jauna Satversme nav pašmērķis, turklāt Valsts prezidentam arī nebūtu atbilstoši sniegt konkrētu Satversmes pantu redakcijas un formulēt konkrētas juridiskās konstrukcijas,» teikts Valsts prezidenta kancelejas ceturtdien izplatītajā paziņojumā. Tajā arī minēts, ka Valsts prezidents ir pieteicis atklātas diskusijas nepieciešamību un aicina visus politiskos spēkus izteikt savu viedokli, izvērtējot arī starpkaru periodā bijušās diskusijas un sagatavotos lēmumus.
Šī nav pirmā reize, kad «mainās» prezidenta viedoklis. Piemēram, prezidentūras sākumā A. Bērziņš izteicās, ka viņš neredz iespēju, kā Latvija varētu piedalīties lietuviešu Visaginas AES projektā, bet pēc tam izrādījās - Latvija tomēr ir gatava. Arī jautājumā par dalību gaidāmajā referendumā A. Bērziņš sākotnēji norādīja, ka tajā nepiedalīsies, bet tagad jau solījies uz to doties.
Par A. Bērziņa izteikto apņēmību rakstīt jaunu Satversmi jau kritiski paguva izteikties Saeimas priekšsēdētāja, sakot, ka tas neesot labs signāls - domāt par jaunu pamatlikumu laikā, kad jādomā par Latvijas attīstību. Arī uz diskusiju aicināto juristu viedoklis ir kritisks. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) atzīst, ka prezidenta paziņojums viņai bijis pārsteigums, jo līdz šim konstitucionālo tiesību ekspertu vidū valdījis uzskats, ka esošā Satversme ir pietiekami mūsdienīga. «Nevis tāpēc, ka tā ir jauna vai veca no kalendāra viedokļa, bet gan tāpēc, ka tās gars ir ļoti mūsdienīgs un tajā lakonismā mēs varam tik tiešām to piemērot visdažādākajās dzīves situācijās,» piebilda I. Lībiņa-Egnere. Tas, kas šobrīd izskanējis no prezidenta, pagaidām ir diezgan abstrakti, uzskata jurists Jānis Pleps, turklāt neesot īsti skaidrs, vai nepieciešamās pārmaiņas ir tik būtiskas, lai pilnībā pārstrādātu konstitūciju. Viņš arī norāda, ka šobrīd, iespējams, ir svarīgāki jautājumi, par kuriem nepieciešams domāt, tostarp ekonomiskā augšupeja, sabiedrības saliedētība u. tml.