VIVITA BROLĪTE, Valkas ģimnāzijas grāmatu eksperte
Grāmatas. Lasīšana. Nez kādēļ mūsdienās nav daudz jauniešu, kas lasa un dara to savam priekam. Pat manā skolā lasītāju pulks nav visai liels. Laikam jau izskaidrojums diezgan vienkāršs: ir daudz interesantākas nodarbes, piemēram, datorspēles, sērfošana internetā, nodarbošanās ar sportu, dejošana, mūzikas instrumentu spēlēšana. Tā esot interesantāk. Bet tie, kas lasa, to dara ar lielu aizrautību. Visvairāk Valkas ģimnāzijas skolēni iecienījuši prozas žanru, konkrētāk, romānus. Protams, ja skaita obligāto lasīšanu skolā, stundās, tad biežāk izvēlētās grāmatas ir par dzeju un dramaturģiju. Taču savam priekam skolēni lasa izzinošas, filosofiskas grāmatas vai romānus. Vispopulārākā un biežāk lasītā grāmata ir Sjūzenas Kolinsas Bada spēles. Pēc skolas bibliotekārītes teiktā, pēc šīs grāmatas esot pat izveidojusies rinda. Otra populārākā ir Džodijas Pikultas Deviņpadsmit minūtes, kurā stāsts ir par skolēnu, par viņa attiecībām ar vecākiem un skolasbiedriem, par notikumiem, kas viņu noved līdz stāvoklim, lai nogalinātu savus vienaudžus skolā. Grāmata ir smaga, taču reti kad bibliotēkā esot ilgāk par divām dienām, jo kāds to noteikti vēlas.
Manuprāt, jaunieši lasīšanu nepiekopj, jo vecāki viņiem no mazotnes nav ierādījuši, ka lasīt - tas ir izzināt sevi, smelties zināšanas, pieredzi un lietderīgi pavadīt laiku. Paldies Dievam, man tas ir iemācīts, un es lasu ar azartu, reizēm nevaru apstāties. Esmu iecienījusi Robina S. Šarmas grāmatu sēriju Mūks, kurš pārdeva savu Ferrari. Tajā ir vairākas grāmatas, kurās apkopoti dažādi padomi labākai dzīvei. Tās var lasīt un lasīt, turklāt man ļoti patīk, ka izmantotas daudzas slavenu cilvēku atziņas, kuras var izrakstīt un apkopot savai zināšanai.
Pavisam noteikti es iesaku lasīt un atrast sev tuvas grāmatas. Lasīšana relaksē, un arī laiks netiks palaists vējā, bet gan izmantots lietderīgi.
LINDA KARPENKO, Tukuma 2. vidusskolas eksperte
Kas ir grāmata? Uz šādu jautājumu katrs varētu atbildēt citādi. Manuprāt, tā ir vērtība. Liela vērtība. Tā parāda, cik krāšņa var būt valoda. Tā ievelk citā pasaulē un liek sajust kaut ko citu - tādu, ko nevar izjust ikdienā. Tāpēc mēģināju izpētīt, cik daudz grāmatu cienītāju ir manā skolā. Atzīšos, tas nācās grūti, jo mūsdienās tikai retajiem vienmēr pa rokai ir grāmata. Kāpēc tā? Vainojamas varētu būt tehnoloģijas? Dators? Varbūt slinkums?
Bet labāk par tiem, kuri grāmatas lasa. Nonācu pie secinājuma, ka manā skolā lasa daudz un dažādas grāmatas. Pārsvarā visi lasa obligāto mācību literatūru, kas dažiem nemaz nešķiet interesanta. Ir arī tādi, kas paralēli lasa kaut ko viņam interesējošu - kā piemēru varu minēt Stefānijas Meieres pasaulslaveno Krēslas sāgu. Lai arī šis bums ir beidzies, vēl joprojām ir tādi, kas pārlasa šīs grāmatas vēl un vēl. Lasītas ir arī Sūzenas Kolinsas Bada spēļu triloģijas grāmatas. Veicot aptauju, var secināt, ka vienu TOP grāmatu atrast nav iespējams. Vērojama liela dažādība. Liela daļa respondentu ir romānu cienītāji, bet ir arī tādi, kam patīk detektīvi, fantastika, piedzīvojumi. Arī es esmu liela fantāzijas un fantastikas cienītāja. Manā grāmatu plauktā guļ arī Bada spēles un Krēslas sāga, latviešu rakstnieces Lindas Dreimanes darbs Vilcenes stāsts. Pie jaunākajām grāmatām stāv arī kaut kas apputējis un vērtīgs - Bokačo Dekamerons, Emīlijas Bronti Kalnu aukas, pāris grāmatu angļu valodā un vēl daudzas. Bet! Manā topā ir tikai divas grāmatas, kuras varētu pārlasīt simtiem reižu. Tas ir Stefānijas Meieres garadarbs Klejotāja un Viljama P. Janga Būda. Lieliskas, neaprakstāmi aizraujošas, īpašas! Mums nevajadzētu aizmirst grāmatas vērtību.
JĀNIS SKREBELS, Dobeles valsts ģimnāzijas eksperts
Grāmatas manā dzīvē ieņem lielu lomu, neļauju sev aiziet gulēt, ja nav izlasīta kāda rindiņa. Manā sarakstā pašlaik vairāk ir latviešu autoru darbu, taču savus noteikumus diktē arī skola - jālasa obligātā literatūra. Mani pēdējie iespaidi noteikti ir par Noras Ikstenas grāmatu Vīrs zilajā lietusmētelītī - vienreizējs stāsts ne tikai par cilvēku dzīvi, bet par valodu, kura ir kas vairāk nekā tikai saziņas līdzeklis. Dziļas pārdomas manī izraisīja arī Sandras Kalnietes Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos - dziļa, pat skarba grāmata, kura, manuprāt, jāizlasa katram sevi cienošam šīs valsts iedzīvotājam. No skolā lasītajām grāmatām jāizceļ Šekspīra daiļrade: Hamlets un Romeo un Džuljeta, no kurām man personiski vissaistošākā likās pēdējā. Visiem zināmais, klasiskais, varbūt pat klišejiskais grāmatas vēstījums tomēr rosina domāt. Un tas ir labas grāmatas galvenais uzdevums - likt lasītājam domāt, vērtēt un spriest.
Manuprāt, katram pašam ir sava visu laiku grāmatu grāmata, un nekādi populārāko grāmatu TOP to nevar ietekmēt, jo mēs katrs esam atsevišķi, katram no mums ir citādāka gaume gan apģērba, gan grāmatu izvēlē. Var likties savādi, bet man nav mīļākās grāmatas. Jā, ir vairākas grāmatas, kuras gribētos izlasīt vēlreiz, bet pašu labāko neesmu vēl atradis, iespējams, tāpēc, ka savā mūžā vēl neesmu izlasījis tieši TO grāmatu, kura kļūtu par manu mīļāko. Varbūt tā vēl nav pat uzrakstīta.
Mūsdienās daudzi jaunieši grāmatu lasīšanas vietā izvēlas filmas, datorspēles vai ko citu. Man šķiet, ka daļa mūsdienu jaunatnes ir par slinku, lai lasītu, tāpēc ērtāk ir noskatīties grāmatas ekranizējumu. Liela loma ir arī tehnoloģijām, lai gan tagad daudz ir arī e-grāmatu. Tomēr ir arī daudz jauniešu, es to starpā, kuri izvēlas lasīt drukāto literatūru, tā man šķiet īstāka, pašam pāršķirt lapas man patīk labāk, nekā pārvietot kursoru.
KOMENTĀRS:
Balvu Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ilga Petrova Šobrīd jauniešu vidū iecienīti ir fantastikas, detektīvu un piedzīvojumu žanri. Varētu teikt, ka joprojām ir populāras tādas grāmatas kā Krēsla, Harijs Poters, Bada spēles, Daiļās būtnes, 7, Meitene ar pūķa tetovējumu. Uzskatu, ka mūsdienās jaunieši lasa maz, jo tam neatliek laika. Dators konkurē ar grāmatām. Lasīšanas vietā daudzi izvēlas noskatīties pēc grāmatas motīviem uzņemtu filmu. Lai arī mājās jaunieši grāmatas lasa reti, stundās skolēnus interesē daiļdarbi. Nereti tiek lūgts, lai skolotāja lasa priekšā. Skolēniem arī patīk pēc izlasītā diskutēt par tēmām, kas aktuālas mūsdienās.