Rodrigo Laviņš,
Kāpēc uzdrošinājies iesaistīties kautiņā ar Vitjaz spēlētāju?
Man ir pretjautājums - kurš manā vietā nekautos, ja dabūtu ar nūju starp zobiem? Tur nebija variantu, bija jāatbild. Pēc spēles viņš pienāca klāt un atvainojās. Man uz stikla tik spēcīgi uzšļācās asinis, bija skaidrs - lūpā ir pamatīgs caurums.
Citādi laikam nebūtu prātīgi kauties ar komandas spēlētāju, kurā ir līgas niknākie hokeja «policisti»?
Jā, bet man pēdējo desmit gadu laikā tā neviens nebija iesitis.
Kad pēdējo reizi pirms tam biji dūres izvicinājis?
Tas bija vēl tajā laikā, kad spēlēju Somijas līgā.
Pirms spēles nebija runas par to, ka prātīgāk būtu izvairīties no incidentiem šajā spēlē?
Nē, tādas runas nebija. Komandā varēja just uztraukumu, jo pēdējās trīs spēles bijām zaudējuši. Šī ir ļoti svarīga uzvara. Vajadzēja atgūt pārliecību.
Vēl jo vairāk tāpēc, ka visas trīs iepriekšējās spēles komanda labi spēlēja, pietrūka tikai veiksmes un precizitātes uzbrukumā...
Tieši tā, un, tā turpinoties, viss varēja pagriezties uz otru pusi. Varēja sākties zaudējumu lavīna, kuru pēc tam ir grūti pārtraukt. Ja vēl piezogas nervozitāte, tas draud arī spēles kvalitātes pasliktināšanos. Tiešām labi, ka izcīnījām šos trīs punktus.
Ko domā pēc šīs spēles - hokeja «policists» mums ir vajadzīgs vai tomēr ne?
Es domāju, ka visi būtu priecīgi, ja mūsu komandā spēlētu Raitis (Ziemeļamerikā spēlējošais Latvijas hokeja «policists» Ivanāns - aut.). Nezin vai mums būtu vajadzīgs tāds Jablonskis vai Mirasti, bet, ja tas būtu mūsu pašu «policists», kāpēc ne? Spēlētājs, kurš sēdētu uz soliņa, un laukumā izietu tikai uz kautiņiem - tāda kārtība jau sen vairs nepastāv.