Augustā Saeimas komisija plāno pieņemt politisko lēmumu, vai piekrist novada sadalīšanai, un tad virzīt likumprojektu izskatīšanai Saeimā. Komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) sēdē atzina, ka kāda novada sadalīšanā šis būtu pirmais precedents, tāpēc tas ir juridiski labi jāsagatavo.
Tas nozīmē, ka ar šo jautājumu saistītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā Saeima varēs pieņemt tikai septembrī un jaunas vēlēšanas Rojas un Mērsraga novadā nevarēs notikt reizē ar Saeimas vēlēšanām, jo to sagatavošanai ir nepieciešami vismaz trīs mēneši. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, kas iepazīstināja komisiju ar valdības lēmumu, bija piedāvājusi novadu vēlēšanas rīkot 30. oktobrī, bet jauno domju pirmās sēdes sasaukt 2011. gada 3. janvārī. Jānis Lagzdiņš sēdē teica, ka, viņaprāt, tik mazi novadi nevarēs pastāvēt un viņš likuma izskatīšanā 2. lasījumā iesniegs priekšlikumu par Rojas un Mērsraga pievienošanu Talsu novadam.
Sēdē Mērsraga pārstāvis Alberts Neilands (LPP/LC) atgādināja, ka Roja un Mērsrags savulaik apvienojās tikai tāpēc, ka baidījās no iekļaušanas lielajā Talsu novadā. Mērsraga puse jau agrāk ir norādījusi uz Roju pārstāvošā vairākuma nerēķināšanos ar Mērsraga interesēm. Pašvaldību ministre Dagnija Staķe (ZZS) pēc pašvaldības apmeklējuma ir secinājusi, ka Mērsraga un Rojas deputāti, kā arī iedzīvotāji nebūs samierināmi, un atbalsta abu šķiršanos. No nesen ievēlētās novada priekšsēdes Evas Kārkliņas (demokrāti.lv) teiktā radās iespaids, ka viņa vēl cer uz iespēju tomēr palikt kopā. «Nav tā, ka mēs tur neko citu nedarām, kā staigājam ar kaujas cirvjiem, kā to parāda medijos,» teica E. Kārkliņa.
Anna Seile (PS), kura ir viena no projekta iesniedzējām Saeimā, kā galveno argumentu minēja Mērsarga agrāko ekonomisko patstāvību, ņemot vērā Mērsraga ostas sekmīgo darbību, bet lielajā teritorijā tā esot zaudēta. Māris Kučinskis (TP), pēc kura iniciatīvas komisija nolēma lūgt izvērtēt, kā pašvaldības spēs veikt funkcijas un nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus pēc sadalīšanās, atgādināja arī par tām piešķirtajiem apvienošanās 200 000 latiem, ko tagad varot uzskatīt par valsts līdzekļu izšķērdēšanu. Tam savukārt nepiekrita ministre, jo nauda esot ieguldīta šo teritoriju infrastruktūrā un iedzīvotājiem no šīs investīcijas ir labums.