Apjauta tikai pamazām
Ja vidusskolā grūti izvēlēties profesiju, PR daudziem šķiet piemērotākais variants, jo šķiet, ka tajā jāzina kaut kas no visa. Tā arī Eva sākusi studēt komunikācijas zinības RSU. «Tikai pamazām sāku dziļāk izprast PR nozari un nolēmu, ka šajā jomā arī strādāšu. Daudzi pēc studijām izvēlas ko citu,» Eva atklāj. Augstskolā iemācīts rakt dziļumā, daudz bija jāstrādā patstāvīgi, jāpēta sabiedrība, jāizjūt tās noskaņojums. «Otrajā kursā izstrādājām komunikācijas plānu Rīgas cirkam, bet, kad mums pajautāja, kāpēc nav domāts par krievu auditoriju, tās uztveri un informatīvo telpu, sākām aptvert lietu plašumu.» Studijās apgūtas komunikācijas, psiholoģija, vēsture, socioloģija, Eva iesaka pastudēt arī ārzemēs. «Lai arī Dānijā mācījos tikai pusgadu, tur izpratu specialitātes emocionālo, radošo, pat nedaudz gaisīgo pusi, uztvēru profesijas skaistumu, dažādās izpausmes.» Šajā darbā jābūt ar plašu redzesloku, un, jo vairāk cilvēks pēta, dodas ārpus savas komforta zonas, jo labāk.
Arī biznesa partneris
Strādājot PR aģentūrā, iespējama dažādība, bet kādā konkrētā uzņēmumā vairāk jāpārzina viena nozare, Eva skaidro. Pirms darba Deep White viņa vadījusi preses centru Rīgas starptautiskajā bērnu filmu festivālā Berimors. Eva atzīst, ka ir grūtāk, ja esi viens. Aģentūrā, idejas ģenerējot, var salikt kopā vairākus prātus un pieredzi. «Šī profesija vairs neaprobežojas tikai ar publicitātes radīšanu un sadarbību ar medijiem, šodien mēs bieži klientiem palīdzam pieņemt biznesam svarīgus stratēģiskus lēmumus.» Evu saista tas, ka iespējams būt jaunatklājējam, jo, viņasprāt, nozarē pareizo ceļu ir daudz. Grūtākais, ka ieguldīto darbu var novērtēt tikai ilgtermiņā, ko ne vienmēr izprot klienti.
Visbiežāk konsultantus no PR aģentūrām pieaicina, ja uzņēmums nolēmis paplašināt darbību, spēcīgāk sevi pieteikt publiskajā telpā vai noteiktā auditorijā, ja ir radīts labs produkts un uzņēmums vēlas par to pastāstīt, arī tad, ja jāsakārto uzņēmuma iekšējā pasaule vai jāatrisina kāda problēmsituācija. Iemeslu ir daudz. Aģentūru speciālistus izvēlas arī tad, ja uzņēmuma sabiedrisko attiecību nodaļai nepieciešami papildspēki ikdienas darbā vai lielos projektos.
Zeme jāēd ilgi
Daudzi domā, ka šis darbs ir kā rokenrols - jāprot tikai skaisti runāt, prezentēt radošas idejas, rīkot pasākumus. Taču ikdiena ir stratēģisks, niansēts darbs ar labu tiesu rutīnas. Daudz jāplāno, jāpēta, jāstrādā ar tekstiem, jālasa. Komunikācija notiek ar klientiem, medijiem, bet pasākumu organizēšana ir samērā rets saldais ēdiens, kas arī nav viegls. Eva uzskata, ka, iespējams, tieši detalizētā darba dēļ - te svarīgs ir «katrs komats» - profesijā ir mazāk vīriešu.
«Uzreiz pie lielām lietām šajā jomā tik viegli un bez pamata nav iespējams tikt. Savulaik PR aģentūrā Hill and Knowlton Latvia sāku kā projekta asistente un atceros vadītāja teikto, ka «zeme jāēd» pēc iespējas ilgāk, jāsāk no apakšas, lai redzētu, kā darbs jādara, un lai tas veiktos patiesi labi. Tagad viņam varu tikai piekrist un pateikt paldies,» Eva saka. Profesijā jāpārzina arī biznesa principi, zināšanas jāpapildina nepārtraukti. «Bieži jaunie censoņi min, ka te jābūt labām komunikācijas prasmēm, bet to saprot primitīvi. Tā nav tikai raita runāšana, bet drīzāk spēja pamatot savu redzējumu. Jābūt gatavam pretstraumei un jāspēj uz to adekvāti reaģēt,» uzsver Eva.
Projektu lolo kā bērnu
Jaunas profesijas nianses Eva atklājusi, kad bijusi klāt projektā Live Rīga, kad tika veidots Rīgas tēls un zīmols. «Biju sekojusi līdzi, kā šajā jomā strādā kolēģi ārzemēs, tagad pašai bija iespēja piedalīties savas dzimtās pilsētas virzīšanā tirgū,» stāsta Eva. Laika gaitā viņa apguvusi nekustamā īpašuma un telekomunikāciju nozari, lai arī sākumā no jaunākajām tehnoloģijām pat baidījusies.
«Klienta produktu izjūtu kā savu, pārdzīvoju, kā tas tiek uztverts un novērtēts, loloju to kā savu garabērnu.» Darbadiena aģentūrā nereti ievelkas, arī brīvdienās. No svara gan ir cilvēka darbaspējas. Ir kolēģi, kas prot strādāt ātri, bet Evai ir lietas, kas padodas lēnāk, ar pamatīgāku iedziļināšanos. «Tas ir ļoti piņķerīgs un nemierīgs darbs. Kad slimoju, mana māsa grāmatvede saķēra galvu un teica, ka nevarētu strādāt šajā profesijā, jo visu laiku jādomā, jāplāno, jārada - nav laika pat slimot,» smej Eva, bet piebilst, ka tomēr jāiemācās no darba norobežoties. Viņai palīdz teniss un izbraucieni ārpus pilsētas.