Galvenais projekta kūrētājs Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs (PCTVL) gan nav pārliecināts, vai izstrādātais projekts gūs valdošās koalīcijas deputātu atbalstu, taču nenoliedz, ka padarīts nozīmīgs darbs, kura nepieciešamību atbalsta daudzi Saeimas deputāti. «Loģika ir mūsu pusē. Ja arī projektu neakceptēs, nebrīnīšos, ja pēc pāris nedēļām kāda no pozīcijas partijām nāks klajā ar līdzīgu ierosinājumu,» norādīja V.Buzajevs.
Viņa vadībā esot izpētīta konkrētās normas vēsture un veikta tās analīze. «No 1961. līdz 1998.gadam Latvijā darbojas Padomju Savienībā pieņemtais Kriminālkodekss, kurš paredzēja brīvības atņemšanu no diviem līdz 15 gadiem par piedalīšanos masu nekārtībās. 1998.gadā, pieņemot Krimināllikumu, par minēto noziegumu tika iestrādāta nepieredzēti barga sankcija - no astoņiem līdz 15 gadiem,» uzsver V.Buzajevs, sakot, ka tā jāmaina. «Ja masu nekārtību laikā tiek pastrādāts kāds smags noziegums, piemēram, slepkavība, vienmēr vainīgo personu var saukt pie atbildības pēc vairākiem pantiem un nepieciešamības gadījumā piemērot smagāko.»
Latvijā nav bijis precedenta skarbās normas piemērošanai, izņemot 1993.gadu, kad par piketu pie ASV vēstniecības dažas stundas pirms toreizējā ASV prezidenta Bila Klintona ierašanās pie atbildības gribēja saukt vairākus transporta kustības traucētājus, taču krimināllietu izbeidza.