Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca (PSKUS), Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) un Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) -, veicot revīziju, konstatējusi Valsts kontrole (VK). Par ekonomiski neizdevīgiem tiek saukti vairāki slimnīcu iepirktie ārpakalpojumi un vairākos gadījumos partnerattiecība ar privātajām struktūrām. Lai arī valsts kontroliere Inguna Sudraba to sauc par naudas šķērdēšanu, nav lielu cerību, ka slimnīcas turpmāk saimniekos efektīvāk. Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) _Dienai_ saka - nekādu būtisku pārkāpumu neesot.
Ieliek privātā makā
No visām četrām revīzijā aplūkotajām veselības jomas iestādēm naudas izteiksmē lielākā neefektīvi tērētā summa bija RAKUS, liecina VK revīzijas ziņojumi. RAKUS bija samaksājusi 2,39 miljonus latu par privāto kapitālsabiedrību - SIA Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs (LPRMC) un SIA Brūču klīnika - sniegtajiem mikroķirurģijas un mikroķirurģiskās izgulējumu ārstēšanas pakalpojumiem. VK norāda: tādējādi pati slimnīca neguva iespējamo bruto peļņas daļu 1,2 miljonu latu apmērā, tā netika investēta RAKUS attīstībā. «Tā ir apzināta naudas izņemšana - caur privātu centru izņemt naudu. Ja ir peļņa, tā ir jāiegulda medicīnas iestādē, nevis jāieliek privātajam kabatā,» saka valsts kontroliere I.Sudraba.
Veselības ministrijas (VM) ierēdņi neoficiālās sarunās saka - situācija RAKUS parāda diktātu no ārstu mikroķirurgu puses, labi apzinoties, ka šo speciālistu valstī ir maz. Arī VM valsts sekretārs Armands Ploriņš teic: «Vai jūs zināt, cik Latvijā ir mikroķirurgu? Uz divu roku pirkstiem var saskaitīt.» Pēc viņa stāstītā, mikroķirurgi apvienojušies, slimnīcā pirms deviņiem gadiem izveidojuši savu privāto uzņēmumu un vienojušies ar RAKUS par izdevīgu ārpakalpojumu. Valstij tas nekādus zaudējumus nenesot, atzīst A.Ploriņš.
Kā norāda LPRMC izpilddirektors Jānis Bendiks: «Grūti saprast, par kādu naudas izšķērdēšanu varētu būt runa situācijā, kur privāts uzņēmums atklātā konkursā ir ieguvis tiesības veikt valsts pasūtījumu par valsts noteiktajiem pakalpojumu tarifiem.» Viņš gan nenoliedz, ka centrs, kurš atrodas RAKUS Gaiļezerā, izmanto arī RAKUS piederošo aparatūru, taču to nomājot.
A.Ploriņš netic, ka būtu iespējams lauzt pastāvošo sistēmu - neizdošoties atrast mikroķirurgus, kas gatavi strādāt RAKUS štatā. Arī RAKUS vadītājs Viesturs Boka neko negrasās mainīt: «Pārtraucot līgumu ar LPMC, Latvijas iedzīvotājiem praktiski zūd iespēja saņemt šos sarežģītos pakalpojumus.»
Vēršas Ģenerālprokuratūrā
Apšaubāmu būvdarbu iepirkumu konkursu VK atradusi, veicot revīziju RSU. Tā bija noslēgusi iepirkuma līgumu ar būvfirmu Pamats par Sporta kluba telpu rekonstrukciju, kaut arī tā piedāvājums (par 124 000 latu) bija divreiz dārgāks nekā pretendentam ar zemāko cenu, kuru izslēdza, jo uzņēmums nebija pievienojis sarakstu ar atsauksmēm. I.Sudraba saka - ja ir bijusi iespēja divreiz lētāk pirkt pakalpojumu, bija iespēja pārtraukt iepirkuma procedūru un izsludināt atkārtotu konkursu.
Norādot uz iepriekšējās vienošanās risku, VK jau nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai, kurā lūdz izvērtēt to, vai atbildīgās amatpersonas būtu jāsauc pie atbildības par iespējamiem pārkāpumiem.
Pašu RSU revīzijā atklātais nepatīkami pārsteidzis, Dienai norāda RSU Komunikāciju departamenta direktore Vineta Savicka. RSU sākusi dienesta izmeklēšanu, no amata atstādināti divi darbinieki, kuri veica šo iepirkumu.