Bondars vēlējās, lai tās tiktu sāktas tūlīt. Partijā notiks pārmaiņas neatkarīgi no M. Bondara viedokļa, jo šis process jau ir uzsākts un trešdien tam būs veltīta frakcijas un valdes kopsēde, informēja RP līderis Valdis Zatlers.
RP priekšsēdis atzina, ka valde joprojām uzskata - M. Bondars būtu bijis ļoti labs Rīgas mēra amata kandidāts, taču uzskati atšķīrās par to, kā partijā būtu veicamas pārmaiņas. «Mums galvenais ir biedru viedoklis,» sacīja V. Zatlers. Viņš tuvāko nedēļu laikā sola atklāt RP mēra kandidātu Rīgas domes vēlēšanās. Uz vaicāto, vai RP cer pašu spēkiem atgūt zaudēto popularitāti, V. Zatlers atbildēja: «Mēs ne tikai atgūsimies, bet arī labi nostartēsim vēlēšanās.»
Reformu partija, kurai ir 16 deputātu Saeimā un pieci ministri valdībā, par spīti politiskajai ietekmei, ir ievērojami zaudējusi popularitāti. Latvijas faktu aptauja liecina, ka no 3,7% novembrī atbalsts tai ir samazinājies līdz 2,7% decembrī. Par to, ka partijai ir arī organizatoriskās grūtības, liecina nesenā Rīgas nodaļas kopsapulce, uz kuru no 758 biedriem bija ieradies tikai 61. Tas nozīmē, ka Rīgas nodaļai tā arī šajā laikā nav izdevies noskaidrot, cik no sākotnēji tajā reģistrētajiem biedriem patiesībā vēl darbojas partijā un vēlas tajā būt. RP lielākā nodaļa arī nav spējusi no sava vidus izraudzīties Rīgas mēra amata kandidātu un vēlmi piesaistīt partijai M. Bondaru var uztvert arī kā zināmu izmisuma soli, kuru partijas vadība izvēlējās, lai atgūtu zaudēto vēlētāju uzticību. No šī viedokļa partijai pirmās pašvaldību vēlēšanas būs ļoti svarīgas, jo ietekmei reģionos un arī Rīgas domē ir nozīme, gatavojoties startam Saeimas vēlēšanās.
Ja M. Bondars būtu pievienojies RP, tad ar aicinājumu sākt pārmaiņas nekavējoties un «pa visu laukumu» viņš būtu iztraucējis miera dzīvi ne vienam vien vai pat apdraudējis kāda pozīcijas. Pirmdienas vakarā atviegloti varēja uzelpot arī Vienotības nometnē, jo M. Bondara iesaistīšanās RP vadības komandā, kā tas tika pieteikts, vairs nedotu iespēju Vienotībai ar koalīcijas partneriem izrīkoties kā ar mazākajiem brāļiem, kas līdz šim bija iespējams viņu politiskās pieredzes trūkuma dēļ.
Viss liecināja, ka RP vēlas dot M. Bondaram plašas pilnvaras, gatavojoties vēlēšanām Rīgā, bet - ne partijas darba sakārtošanā. Tas arī ir konflikta iemesls. Var saprast M. Bondara gatavību kļūt par Rīgas kandidātu saraksta līderi tikai tādā gadījumā, ja viņš var piedalīties šī politiskā spēka sakārtošanā ar partijas līderim tuvu stāvoša cilvēka pilnvarām. Startējot vēlēšanās zem panīkušas partijas karoga, viņš riskētu arī ar savu reputāciju. Tiesa, šis politiskais spēks nākotnē varētu kļūt arī par platformu M. Bondara politiskajai karjerai līdz pat iespējai kļūt par valdības vadītāju gadījumā, ja partija atkopjas un veiksmīgi startē nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Izveidot jaunu politisko spēku tomēr būtu ievērojami grūtāk. Turklāt V. Zatlera dibinātajā partijā ir vērā ņemams cilvēku resurss - Saeimas deputāti, no kuriem vairāki perspektīvā varētu kļūt par profesionāliem politiķiem kā Vjačeslavs Dombrovskis, Inese Lībiņa-Egnere un vēl vairāki viņu kolēģi. Frakcijā ir arī reģionos godāti deputāti, piemēram, Gunārs Igaunis. Pagājušā gada nogalē Latvijas Radio raidījumā Kultūras rondo Liepājas teātra jaunie aktieri, lūgti nosaukt labo, kas noticis mūsu valstī, atbildēja: «Mums ir daži darbīgi ministri, ar ko mēs apsveiktu savu zemi, jo beidzot ir daži, kas kaut ko arī dara, nevis eksistē.» Liepājas jaunie mākslinieki nosauca ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, kā arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu, kurus visus valdībā deleģējusi RP - tiesa, partijā no minētajiem ir tikai E. Sprūdžs.