Ja valdības partijas daudzmaz vienoti tiks pāri valsts budžeta projektam, tad, pēc dažu partneru domām, nākamais pārbaudījums koalīcijai būs RP un arī neatkarīgo deputātu politiskās nākotnes izvēles, kas var ietekmēt valdību, ja viņi turpmāk nolemj saistīties ar spēkiem, kuri nav pārstāvēti valdībā un pat kritizē to. Kāds Vienotības deputāts nesen sacīja: «Ja Reformu partija sāks dalīties, tad lauskas var šķīst uz visām pusēm.» Šīs puses varētu būt - Vienotība, Einara Repšes veidotā partija Latvijas attīstībai, Reģionālā alianse, kā arī citi lokālie spēki, piemēram, Latgales partija. Vēl ir neatkarīgā deputāta Dāvja Stalta pieteiktā partija Demokrātiskie patrioti, kuras veidošanā piedalās arī Saeimas deputāte Inga Bite (RP). Viens no E. Repšes domubiedriem Edgars Jaunups norādīja, ka ideoloģiski ar Reformu partiju ekonomiskajos jautājumos saredz «milzu atšķirības». Savukārt RP cilvēki pamanījuši, ka Latvijas attīstībai nemaz nav tik bagāta ar pieredzi ieguvušiem jaunās paaudzes politiķiem.
Vairākas izvēles
Vislabākā izvēle būtu nostiprināt Reformu partiju un startēt ar savu sarakstu, izvirzot spēcīgu premjera kandidātu, kas varētu būt ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Tā atzina vairāki RP biedri. Partijai ir vēl vairāki pozitīvi vērtēti pārstāvji valdībā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Abus labprāt pie sevis redzētu arī Vienotība, bet ne viens, ne otrs vēl nav apstiprinājis gatavību pāriet uz premjera partiju. Ir iespaids, ka vēlētājiem viņi neasociējas ar RP, kuras tēlu veido pavisam citi faktori - pārsvarā pagātnes kļūdas un dažu citu ministru neveiksmīgā darbība. Varbūt situācija būtu citādāka, ja abi ministri būtu vairāk iedegušies par Reformu partiju, vismaz tā, kā to dara D. Pavļuts, kas nemaz nav RP biedrs. Tagad sabiedrībai radīts iespaids, ka RP līderi paši netic savai nākotnei, ko daži nemaz nav slēpuši, orientējoties uz darbību trīs gadu periodā, nevis ilgtermiņā.
«Mums ir divas izvēles - vai nu iet pa vienam pie Vienotības ar nolaistu galvu, vai iet pa vienam uz Repšes partiju ar paceltu galvu,» sacīja pieredzējušais politiķis Romualds Ražuks, kurš RP redz tikai kopā ar vēl kādu politisko spēku. Viņam ar Vienotības politiķiem jau ir kopīgas sadarbības pieredze kā bijušajam Pilsoniskās savienības biedram. Uz vaicāto, vai R. Ražuks varētu atgriezties Vienotībā, politiķis atbildēja: «Tā ir viena no iespējām.» E. Demiteram ir bijušas sarunas ar Vienotību, bet tās līdere Solvita Āboltiņa atzīst, ka partijā par šo jautājumu nav lemts, jo vispirms lēmums par savu nākotni ir jāpieņem pašai Reformu partijai. Viņa nenoliedz, ka RP ir cilvēki, kas būtu laipni aicināti viņas vadītajā organizācijā, taču konkrētus uzvārdus nosaukt nebūtu korekti. Neoficiāli dzirdēts, ka bez minētajiem ministriem varētu aicināt Inesi Lībiņu-Egneri un vēl pāris Saeimas deputātus.
Kontekstā ar E. Repšes veidoto Latvijas attīstībai ir minēts izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kurš gan Dienai sacīja, ka neredz objektīvu pamatu pievienoties E. Repšes partijai. Pēc saspīlētajām attiecībām ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) šajā partijā izglītības ministru arī nav viegli iedomāties. Viņš gan teica, ka ar valdības vadītāju pretrunas ir izrunātas un attiecības esot labas. V. Dombrovskis (RP) par partijas nākotni runāja NATO terminoloģijā un atgādināja: «RP biedriem ir jāapzinās, ka uzbrukums vienam dalībniekam ir uzbrukums visiem, un, to ņemot vērā, arī jāstrādā.»
Valda zināms apjukums
Aptaujājot daļu RP ministru un Saeimas deputātu, no politiķu izvairīgajām atbildēm var secināt, ka viņi ir diezgan apjukuši. Daina Kazāka vēloties koncentrēties tikai uz tiem darbiem, kas vēl šajā sasaukumā ir jāizdara, «un man nav laika domāt par nākotni». Inita Bišofa, kura uz darbu Rīgā brauc no Liepājas, atzīst - kad partijas līderis Valdis Zatlers saslima, tad daudzi apjuka un nespēja mobilizēties RP nostiprināšanai. Viņa vēl nevar pateikt, vai kandidēs vēlēšanās. No vienas puses, tāda vēlēšanās ir, bet, no otras puses, «kad vakarā samīļoju bērnus, redzu, cik ļoti viņiem manis pietrūkst». Taču diskusija partijā vēl neesot sākusies, tāpēc konkrētāk I. Bišofai izteikties esot grūti.
«Vajag apvienoties - tas ir skaidrs,» teica Gunārs Igaunis, kurš pārstāv tā dēvēto nacionāli konservatīvo spārnu, bet pie Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-TB/LNNK viņš tomēr nesteidz doties, «jo ar viņiem ir tā kā ar bitēm - šodien vari būt draugos, bet rīt uz tevi var pulveri izšaut». Tādā ziņā Vienotība, kas gan sirgstot ar lieluma kaiti, esot prognozējamāka. Arī G. Igaunis vēloties godīgi nostrādāt šo pilnvaru laiku. Ja nebūšot lemts turpināt politisko darbību, šajos gados jau ir panākts liels atbalsts viņa pārstāvētajai Latgalei - Latgales attīstības programma, kā arī latgaliešiem domātās pārraides Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio. G. Igaunim ir domubiedri arī Latgales partijā - ja tā izšķirsies iet uz Saeimu ar reģionālo partiju sarakstu, tā esot vēl viena iespēja.
No valstiskā viedokļa būtu nepieciešama labējo partiju konsolidācija, lai tās nezaudētu iespēju veidot nākamo valdību, uzskata Vilnis Ķirsis, kurš bija viens no tiem, kas tic arī iespējai nostartēt ar atsevišķu sarakstu, jo daudz ko var noteikt arī tā līderis. Vairāki RP biedri atzina, ka Vienotība šajos gados ir daudzkārt pazemojusi RP, kas reizēm jutusies «kā Vienotības māceklis», tāpēc psiholoģiski iekļauties tajā vai iet kopā nemaz nebūtu tik viegli. Esot arī sajūta, ka Vienotība nemaz nevēlas jaunu un politiski ambiciozu cilvēku ienākšanu iekšējās konkurences dēļ. Tuvāko divu mēnešu laikā būs redzams, vai citām partijām izdosies pa vienam atšķelt RP redzamākos politiķus, kas tad arī lielā mērā noteiks tās nākotni.