Novada priekšsēža vietnieks Romārs Timbra (ZZS), kurš pilda vadītāja pienākumus, nevarēja pateikt, kad deputāti varētu ievēlēt I. Šustas pēcteci un vai tas varētu būt arī viņš pats. Kārtējā domes sēde plānota 30. jūnijā, taču tās darba kārtībā nav šāda jautājuma. R. Timbra vēlas, lai šo svarīgo lēmumu dome pieņemtu sēdē, kurā piedalās visi deputāti. Uz vaicāto, kāpēc tik grūti vienoties, R. Timbra Dienai atbildēja: «Mums trūkst izteikta un stipra līdera. Lielākā daļa spējīgo cilvēku ir aizbraukuši no Rucavas. Katrs deputāts ir ar savu «es», un grūti ir pieņemt cita viedokli.»
Ziedi atlaistajai vadītājai
Rucavas novadā ir ap 1800 iedzīvotāju. No tiem 878 balsstiesīgie pilsoņi 2013. gadā jūnijā piedalījās novada domes vēlēšanās, kurās trīs saraksti ieguva pa diviem mandātiem un trīs - pa vienai deputāta vietai. Pēc 2009. gada vietējām vēlēšanām domes vadība nomainījās četras reizes - sākumā to vadīja Viktors Čamans, kurš atkāpās pats. Tad bija Andris Brīvkalns, kura ievēlēšanā pēc laika atklāja procedūras pārkāpumus. Pēc viņa amatā nāca Andis Rolis, taču viņam uzmanību bija pievērsis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, jo politiķa dāvinājums it kā draugam vārdadienā ticis uztverts kā iespējamais kukuļa došanas mēģinājums. Lieta gan tika izbeigta, bet amatu A. Rolim neizdevās saglabāt, un viņa krēslā ievēlēja Līgu Stendzi. Viņa bija arī pirmā Rucavas priekšsēde pēc 2013. gada vēlēšanām, bet tad izlēma posteni atstāt. Pēc tam 2014. gada martā domnieki par priekšsēdētāju ievēlēja I. Šustu, kura arī krēslu ir zaudējusi.
Portālā Rekurzeme.lv vēstīts, ka 6. jūnijā domes sēde ilgusi vien kādas 15 minūtes, taču pēc I. Šustas atbrīvošanas pie viņas sastājusies gara rinda ar sveicējiem, kuri bija atnesuši ziedus. I. Šusta Dienai stāsta, ka tie bijuši domes darbinieki. Tas nedaudz nonāk pretrunā ar neuzticības izteikšanas pamatojumu - priekšsēdētājas darba stila dēļ pašvaldību pametuši vairāki darbinieki. I. Šusta atzīst, ka domē ir vakantas speciālistu vietas, bet tā nav tikai Rucavas problēma, jo darbiniekus grūti atrast ne vienā vien novadā. Tāpēc I. Šusta atbalsta piedāvājumu veidot pašvaldību sadarbības teritorijas, piemēram, vairākiem novadiem varētu būt kopīga būvvalde, arī bāriņtiesas, jo tām ir izvirzītas prasības, kādas mazai pašvaldībai ir grūti izpildīt. «Tās problēmas jau paliks neatkarīgi no tā, kurš vadīs novadu,» uzskata I. Šusta. Viņa neko labāku neparedz arī nākamajās 2017. gada pašvaldību vēlēšanās. Gatavību startēt tajās izrādījuši visi seši saraksti, kuri pārstāv dažādas domubiedru grupas, kas daļēji saistītas arī ar teritoriālajām interesēm. Novadā ir apvienoti Dunikas un Rucavas pagasti, kas atrodas Kurzemē pie jūras un Lietuvas robežas. Novadā ir arī Papes dabas parks.
Tā ir demokrātija
Priekšsēža vietnieks R. Timbra ir vienīgais, kas ievēlēts nevis no vēlētāju apvienības, bet partijas - Latvijas Zemnieku savienības - saraksta. Taču notiekošo domē viņš nesaista ar partiju vai kādu citu grupu interesēm. Visu nosakot spēja saimnieciski vadīt novadu. Nesen TV3 raidījumā Nekā personīga tika minēts, ka joprojām nav beigusies tiesvedība par kāda Lietuvas pilsoņa māju, kas nelikumīgi uzcelta kāpās pirms desmit gadiem. Mājas būvētājs draudot no pašvaldības piedzīt desmitiem tūkstošu eiro zaudējumus par morālo kaitējumu, jo paļāvies uz sākotnējo būvatļauju. Savukārt aģentūra LETA pavasarī ziņoja, ka Rucavas dome saņēmusi iesniegumu par musulmaņu kultūras un reliģijas centra izbūvi jūras piekrastē Papē. I. Šusta toreiz norādīja, ka mošejas būvniecība neatbilst Papes darba parka mērķiem un piekrastes kultūrvēsturiskajām vērtībām. Dienai viņa skaidro, ka šajā vietā ir atļauta sabiedrisko ēku būvniecība. Ir izteikta arī interese šajā teritorijā būvēt atpūtas mājas. R. Timbra saka: «Situācija ir mainījusies, un mošejas būvniecība vairs nav aktuāla, bet es precīzi to nevaru pateikt.»
Šajā sasaukumā daudzās pašvaldībās ir mainījusies vadība, dažviet - pat vairākkārt. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) bija informēts, ka tas ir noticis arī Rucavā. Ministrijas speciālisti sekošot līdzi, kā attīstītās notikumi, bet ministrijai ir svarīgi vien tas, lai dome pildītu savas funkcijas. «Mums ir demokrātiski ievēlētas pašvaldības,» Dienai atbildēja K. Gerhards, lūgts komentēt biežo pašvaldību vadītāju maiņu. Viņš atzīst, ka nelielajiem novadiem ir grūti piesaistīt kvalificētus speciālistus. Tāpēc bija piedāvājums turpināt administratīvi teritoriālo reformu, taču koalīcija atbalstīja maigāku variantu - pašvaldību sadarbības teritoriju modeli.