Piemēram, kā izskaidrot to visiem pazīstamo un tomēr dīvaino sajūtu, ka viens un tas pats ēdiens, teiksim, dārzenis, var kardināli mainīt garšu, ja atšķiras tā pasniegšanas forma? Zīdpapīra plānumā sašķērētas visprastākās sarkanās bietes šķēlīte garšo pilnīgi savādāk nekā tās pašas bietes prasti sarīvēti «makaroni». Rūpīgos kubiņos vai salmiņos sarubināts burkāns atklāj pilnīgi citas garšas nekā tas pats rudais frukts, vienkārši izlaists caur rīvi. Protams, arī uz ēdienu darbojas visādi fizikas likumi, bet, kā teiktu smaidīgajā Odesā, ne jau nu līdz tādai pakāpei, lai pilnībā mainītu gremojamā smeķi! Un tomēr.
Par manu mulsuma pakāpi iesaku pārliecināties pašiem, sev un draugiem gatavojot pāris vasarīgu salātu, - paprovējiet rudo zelli burkānu nevis kā parasti rīvēt vai graizīt salmiņos, bet sašķēlēt ar asu siera nazi vai to rīku, kuru izmanto dārzeņu ādu tīrīšanai.
Pirmkārt, lai nav mūžīgi jāķēpājas ar visiem mājiniekiem apnikušajiem dežūrsalātiem no rīvēta burkāna un ķiplokiem, kas uzlaboti vēl ar treknu sieru vai majonēzi.
Otrkārt, arī no burkāna sanāk tikpat smukas plēvītes, kā gatavojot, par provi, vienu no gardēžu venēciešu iecienītākajām ēdmaņām - biešu karpačo (kur absolūti trauslas un caurspīdīgas biešu lapiņas kārto pamīšus ar kvalitatīvu, dārgu gadiem ilgi vītināto gaļu). Un, ticiet, šādas rudās «papīrlapiņas» smeķēs pilnīgi… ne pēc burkāna!
Talkā burvīgiem vasaras svaiguma salātiem no burkāna vēl būs jāņem greipfrūts un mazsālīts lasis, kā arī mandeļu pārslas (var nopirkt), laba olīveļļa, sauja bezkauliņu rozīņu, vēlams Kalifornijas sarkanās, nevis dikti saldās dzeltenās, viens citrons, cukurs, sāls un melnie pipari. Un magoņu sēklas!
Pats ķēpīgākais te būs tropu augļa apstrāde - jālikvidē itin visas rūgtās ādiņas, atstājot tikai greipfrūta mīksto, aromātisko gaļu. Un arī mērce prasīs piecas minūtes intensīvu citrona sulas, cukura, sāls, piparu un olīveļļas kulšanu - rezultātā mērce sanāks bieza kā tāds silts galerts.
Atliek vien burkāna lapiņas (puskilograms), laša gabaliņus (300 g) un greipfrūtu (2 gab.) akurāti sajaukt ar mērci un dāsni pārkaisīt ar magoņu sēklām un mandeļu pārslām.
Atšķirsies viss - dārzeņa tekstūra, kurā kopīgā dejā vienosies burkāna kraukšķīgums, laša maigums un greipfrūta ūdeņainums, ēdēju acis priecēs dižciltīgas krāsu nianses - greipfrūta rozā, burkāna oranžīgais un laša intensīvi sārtais, smalku, patīkami neuzbāzīgu, bet neierasti svaigu garšu sonāte un pat smarža - šādi sagatavotas burkāna plēvītes pēkšņi nez no kurienes «atsit» pat riekstu aromātu.
Otra salātu versija ir līdzīga, tikai burkāna vietā plānās lapās jāsašķēpelē svaiga biete, bet lasis jāaizstāj ar tunzivi. Var riskēt un paeksperimentēt, greipfrūta vietā izvēloties ābolus - drīz arī tie ienāksies Latvijas dārzos.