Izskatās, ka lielas pārmaiņas abu attiecībās neparādīsies arī pēc rīt gaidāmās AIP locekļu amatu kandidātu apstiprināšanas parlamentā, jo neviena puse nepauž gatavību mainīties. Savukārt IZM un Reformu partijas paustās iebildes pret AIP izvirzīto kandidatūru nav ņēmuši vērā nedz Saeimas Izglītības komisijas deputāti, nedz valdības koalīcijas partneri.
Ministram šiltīti neliek
«Mēs sen jau neliekam ministra šiltīti uz galda, jo viņš vienkārši nenāk uz sēdēm. [...] Pēdējā pusgadā, kopš sākās peripetijas ar vērtējumu publicēšanu, praktiski visa komunikācija ir tikai caur medijiem,» sūkstās pašreizējais AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra, pret kura atkārtotu kandidatūru padomes locekļa amatam IZM iebilst. AIP ir 12 locekļu, no kuriem atbilstoši Augstskolu likumam viens ir izglītības un zinātnes ministrs. Pašreizējam ministram Robertam Ķīlim padome pārmet ne tikai sēžu neapmeklēšanu, bet arī neieklausīšanos nozares viedoklī. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs pašreizējam AIP sastāvam pārmet neizdarību.
Rīt Saeimā notiks balsojums par izvirzīto AIP locekļu kandidātu apstiprināšanu darbam nākamajiem četriem gadiem. Pieci no izvirzītajiem kandidātiem ir arī pašreizējā padomes sastāvā, un pret viņu atkārtotu apstiprināšanu iebilst IZM un Reformu partija. R. Ķīlis jau paudis, ka pašreizējā padome «nav darījusi neko, lai celtu augstākās izglītības kvalitāti, konkurētspēju un pieejamību». Tāpat viņš nav mierā ar savējo būšanu padomes ietvaros. Proti, padomes sastāvā ir augstskolu pārstāvji, bet viens no tās uzdevumiem ir budžeta studiju vietu sadale. No pašreizējā AIP sastāva augstākās izglītības iestādēs ikdienā darbojas septiņi locekļi. Viņu vidū ir arī divi pārstāvji, ko deleģējusi Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Ministrs savos izteikumos jau licis noprast, ka sastrādāties ar pašreizējiem AIP locekļiem turpmāk nebūs iespējams. Līdzīgus pārmetumus ministrijai pretī raida AIP priekšsēdētājs J. Vētra, sakot, ka viņš nepieprot Reformu partijas valodu un arī nezinot, kur tādu var iemācīties.
Kandidātus AIP locekļu amatiem izvirza dažādas Augstskolu likumā noteiktās institūcijas. Šī amata atalgojums liek noprast, ka galvenā motivācija darbam padomē ir nevis alga, bet gan iespēja pieņemt augstākās izglītības nozarei nozīmīgus lēmumus: budžeta vietu sadalījums starp augstskolām, nozares attīstības koncepcijas izstrāde, priekšlikumu izveide augstskolu struktūras maiņai. Vienīgo vērā ņemamo atalgojumu, 1067 latus pirms nodokļu nomaksas, saņem AIP priekšsēdētājs. Padomes locekļi par dalību AIP sēdēs, kas notiek divas reizes mēnesī, saņem 28 latus.
Plānoja, ka sadarbosies
Pašreizējā IZM un AIP «sadarbība» ir diametrāli pretēja tai, kādu savulaik to iedomājās trimdas deputāti, kuri 1995. gadā nāca klajā ari ideju par padomes dibināšanu. «Latvijā iztrūka tāda institucionalizēta struktūra, kas nodrošina dialogu un mijiedarbību starp valsts varu un dažādajiem spēlētājiem, kas ir iesaistīti augstākās izglītības īstenošanā. Bija doma, ka AIP visas ministrijas ieceres ir jānovada līdz attiecīgajām organizācijām, sagatavojot vidi un augstākajā izglītībā iesaistītos cilvēkus šīm pārmaiņām,» par padomes sākotnēji noteikto lomu saka J. Vētra.
Šobrīd AIP savās darbībās rīkojas tieši pretēji. Piemēram, pildot vienu no padomes uzdevumiem (augstākās izglītības attīstības koncepcijas izveide), tā runā par augstākās izglītības finansēšanas modeļiem, kas ir pretrunā ar R. Ķīļa ieceri par pāreju uz studiju kreditēšanas sistēmu. «Modeli jau neizstrādā Jānis Vētra vai Edvards Ratnieks. Mūsu izstrādātais modelis ir tas, ko augstākās izglītības akadēmiskā sabiedrība un ar to saistītās organizācijas liek priekšā. Ja ministrijas modelis, kur visiem ir jāmaksā vai jāņem kredīts, tiek noraidīts kā tāds, tad mums pat nav ko likt uz balsošanu,» saka J. Vētra. Tiesa, R. Ķīlis paudis, ka ministrija saņēmusi pamatotas sūdzības, ka darba devēju un uzņēmēju skatījums padomes darbā nav pienācīgi ņemts vērā.