Pagājušo piektdien Spīķeros norisinājās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) un Latvijas Reklāmas asociācijas rīkotā Radio un televīzijas diena. Kopā sanāca mediju un reklāmas praktiķi, kā arī akadēmisko aprindu pārstāvji, lai noklausītos par mediju lietām Eiropas mērogā, spriestu par nozares aktualitātēm un pasniegtu balvas labākajiem.
Komentāra autora ieskatā interesantākā notikuma daļa bija paneļdiskusija par Latvijas sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Patiešām, reklāmas pārdošana pēc savas būtības nav sabiedriskā medija primārais uzdevums. Piezemētāk - reklāmas bloki ir skatītājam/klausītājam apnikusi un kaitinoša lieta.
Diskusijas dalībnieku lielākā daļa sliecās uz to, ka šāds solis ir vismaz apspriežams. Interesanti, ka pat Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdis Ivars Belte nemaz nebija pretējos uzskatos. To varot darīt, ja LTV valsts dotācija… tiek palielināta divas reizes (par 12,7 milj eiro - aut. piez.). Loģiski, ka vajadzētu dubultot arī Latvijas Radio (LR) valsts dotāciju (7,3 milj eiro). Kopā šāda stratēģija prasītu no valsts apaļus 20 miljonus. Tad gan - jā, būtu pilnīgs pamats un pat prieks runāt par sabiedriskā medija iziešanu no reklāmas tirgus.
Varam pieņemt, ka Beltes kunga paziņojums ir pārāk ambiciozs. Tomēr vēl interesantāk ir aplūkot, kāds tad ir nozares vadības - pašas NEPLP - ambīciju līmenis. Paneļdiskusijā trešās šķiras jautājumus nevirza. Tātad sabiedrisko mediju aiziešana no reklāmas tirgus ir dienaskārtībā esošs stratēģisks jautājums. Visi vienisprātis, ka zaudējumus sabiedriskajiem medijiem nāktos kompensēt, palielinot valsts dotāciju. Būsim pieticīgāki par Beltes kungu un hipotētiski atvēlēsim šim mērķim tieši tik, cik šogad plānoti LTV un LR pašu ieņēmumi (dominē reklāma) - nedaudz mazāk nekā septiņi miljoni.
Tikai vienu dienu pirms šeit aprakstītā notikuma NEPLP publiskoja citu stratēģisku lēmumu - par LTV trešā kanāla veidošanu, kurš raidītu krievu valodā mums visiem zināmu starptautisku iemeslu dēļ. Grūti spriest, kādu valsts dotācijas papildinājumu tas prasītu. Prognozēsim 7,2 miljonus gadā (pie nosacījuma, ka LTV iziet no reklāmas tirgus).
Turklāt - arvien vairāk sāk pieaugt tās sabiedriskā pasūtījuma daļas apjoms, kuru konkursa kārtībā novirza privātajiem medijiem. Kā zināms, likums atļauj šiem uzdevumiem ne vairāk kā 15% no sabiedriskā pasūtījuma valsts dotācijas. Maksimāli, tas šobrīd varētu sasniegt trīs miljonus, taču atcerēsimies, ka mēs (vai NEPLP) esam jau «akceptējuši» reklāmas tirgus pārdali un LTV 3. kanālu, kas kopā palielina valsts dotācijas apjomu līdz 34,2 miljoniem. Tādā gadījumā trīs procenti «piepūšas» līdz pieciem miljoniem. Kopā visos trijos virzienos nepieciešami 19,2 miljoni, kas galu galā pienāk gluži tuvu Latvijas Televīzijas vadītāja fantāzijām. Nemaz nepieminējām vēl arvien gruzdošo LTV un Latvijas Radio apvienošanas projektu.
Ambīcijas laba lieta. Kā garšvielas. Bet tikai tad, ja tās pasniedz kopā ar pašu ēdienu - realitāti.