Abus dokumentus var uztvert kā ilgāka procesa sastāvdaļu un saistīt ar Saskaņas gatavību sākt pašvaldību vēlēšanu kampaņu, kas Daugavpilī notiek Saeimas deputāta un vietējās reģionālās nodaļas vadītāja Andreja Elksniņa vadībā.
Var paredzēt, ka uzsākto aktivitāšu dēļ no Saskaņas saraksta ievēlētajiem Daugavpils domes deputātiem Anatolijam Gžibovskim, Aleksejam Nikolajevam, Dmitrijam Rodionovam un Romānam Samarinam turpmāk būs grūti darboties valdošajā koalīcijā un viņi to varētu atstāt. Šajā sasaukumā Daugavpils domē opozīcijas nav. Vaicāts, cik ilgi Saskaņa vēl turpinās darbu koalīcijā, mēra vietnieks D. Rodionovs Dienai sacīja, ka uz šo jautājumu varot atbildēt tikai A. Elksniņš, «jo viņš ir mūsu līderis - es neesmu gatavs uz to atbildēt». Uz norādi, ka šāda lēmuma pieņemšana būtu domnieku kompetencē, pagaidām vēl vicemērs atbildēja, ka A. Elksniņš ļoti labi orientējoties pašvaldības dzīvē, bet lēmums tikšot pieņemts kopīgi. Tāpat D. Rodionovs nevarēja pateikt, vai partija plāno īstenot plašākas pārmaiņas un vai viņš būtu gatavs kļūt par domes priekšsēdi - par to domnieks pašlaik nedomājot. Taču vicemēra amatu zaudēt nebaidoties, jo Saskaņai esot liela opozīcijas darba pieredze.
Domes priekšsēdētājs J. Lāčplēsis Dienai atzina, ka «Andrejs Elksniņš grib, lai viņi iet projām no koalīcijas, bet no deputātu puses es tādu vēlēšanos neesmu jutis. Ir nesakritība starp to, ko saka Elksniņš, kuru man grūti asociēt ar Daugavpili, un ko saka Saskaņas deputāti, ar kuriem mums notiek normāls darbs».
Nostiprinās medijos
Saeimas vēlēšanās Saskaņa Daugavpilī ieguva lielāku atbalstu nekā vietējās vēlēšanās - jo īpaši populārs bija A. Elksniņš, kurš ir uzaudzis Daugavpilī, šajā pilsētā dzīvo viņa vecāki un radi. Tāpēc partija viņam uzticēja «restartēt» Saskaņas vietējo nodaļu, Dienai skaidroja viens no Saskaņas līderiem Jānis Urbanovičs. Viss liecina, ka Saeimas deputāts šo pienākumu uztver atbildīgi, jo pulcē gan jaunu komandu, gan palielinot ietekmi vietējos medijos. Ja pēc Saskaņas novērojumiem tajos vislielākā tribīne bijusi tieši J. Lāčplēša komandai, tad otra puse pamanījusi, ka konkurenti arī nostiprinoties medijos, piemēram, avīzē Naš gorod.
A. Elksniņš vēl nevarēja atbildēt, vai pats startēs nākamajās pašvaldību vēlēšanās un vai būtu gatavs kļūt par Daugavpils mēru. Taču viņš Dienai apstiprināja, ka plāno būt aktīvs, jo «es vienmēr esmu tāds bijis un Daugavpilī ir manas dzimtās mājas». Viņa noskaņojums liecināja, ka līdz pašvaldību vēlēšanām 2017. gada jūnijā politiķis ir nolēmis visos iespējamajos veidos rādīt sabiedrībai J. Lāčplēša darbības nepilnības. A. Elksniņš to pamatoja ar aizdomām, ka «Jānis Lāčplēsis ir tikai izkārtne vietējiem oligarhiem».
Saredz oligarhus
Ja Saskaņas deputāti izšķirsies par domes koalīcijas atstāšanu, viens no iemesliem būšot arī tas, ka J. Lāčplēsis, kurš ir kapitāldaļu turētājs visos pašvaldības uzņēmumos, to darbību ir organizējis, «uzticot atbildīgus amatus sev pietuvinātām personām, kas nodrošina pasūtījumus ar priekšsēdi saistītiem uzņēmumiem un oligarhiem», minēts sagatavotajā projektā par koalīcijas vienošanās laušanu. Lūgts to komentēt, J. Lāčplēsis atgādināja, ka iepriekšējā sasaukumā, kad domi vadīja Žanna Kulakova (RP), faktiski situāciju noteikusi Saskaņa, un tad šādas aizdomas pastāvēja. Tāpēc «viņi laikam nevar iedomāties, ka var būt citādi, bet, ja ir informācija par kādiem pārkāpumiem, tad ir jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs».
Mēram tiek pārmests arī tas, ka viņš kā premjera partijas sabiedrotais nav spējis Daugavpilij panākt valsts atbalstu, kādu ir saņēmušas pašvaldības, kuras vada citu koalīcijas partiju mēri. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars sacīja, ka reģionālo partiju līgumattiecības ar Vienotību nekādā veidā nebūtu saistāmas ar papildu iespējām pretendēt uz valsts finansiālo atbalstu. Tiesa, citi sadarbības partneri, piemēram, Valmiera, tādu ir saņēmuši. Vienotība bijusi gandarīta, ka Latgales partija uzvarējusi vēlēšanās ar četriem mandātiem. A. Kampars atzinīgi vērtēja J. Lāčplēša darbu, un partija viņu atbalstīšot situācijā, «kad Saskaņa mēģinās priekšsēdētāju visādos veidos diskreditēt». J. Lāčplēsis teica, ka vēlētāju acīs vairāk varētu iegūt tas politiskais spēks, kas nāk ar pozitīvu piedāvājumu, nevis citu nomelnošanu.
Komisiju neļaus izmantot
Tik daudz spēka, lai nogāztu mēru J. Lāčplēsi, Saskaņai, visticamāk, nebūs, taču tā ir nolēmusi līdz pašvaldību vēlēšanām viņu dažādos veidos mocīt, izmantojot arī Saeimas Pieprasījumu komisiju. Tās priekšsēdētājs Augusts Brigmanis (ZZS) gan komisijas sēdē, gan pēc tam Dienai uzsvēra, ka komisiju neļaušot izmantot politisko attiecību kārtošanai, taču trešdien sēde ir notikusi korekti. Tās beigās A. Elksniņš arī neuzturēja pieprasījumu, kurš bija adresēts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam (NA), jo ministrijas atbilde esot apmierinājusi. Taču mērķis - pievērst uzmanību situācijai Daugavpilī - jau bija sasniegts. Vilnis Ķirsis (Vienotība) sēdē teica, ka situācija, kāda konstatēta Daugavpilī Eiropas Savienības (ES) fondu apgūšanā, ir arī citās pašvaldībās, «tāpēc nebūtu korekti izcelt vienu pilsētu, bet vajadzētu vērtēt visas pašvaldības». Ne par vienu citu šāds pieprasījums gan nav sagatavots.
Pirmajā par Daugavpils domi parlamentā iesniegtajā pieprasījumā bija norādīts uz neprasmīgu rīcību ES fondu apguvē, kā rezultātā pašvaldībai var rasties vairāku miljonu eiro lieli zaudējumi, jo sešiem projektiem ir piemērota finanšu korekcija par kopējo summu 2,5 miljoni eiro. Finanšu korekcija paredz soda sankcijas par ES projektu ieviešanas gaitā konstatētajiem pārkāpumiem. Daugavpils dome nav spējusi labi nostartēt arī konkursā, lai saņemtu finansējumu apgaismojuma infrastruktūras izveidei. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars (ZZS) sēdē apstiprināja, ka Daugavpils domes konkursa dokumenti nav izturējuši konkurenci, jo tajā uz finansējumu apgaismojuma infrastruktūrai bija augsti kritēriji. Daugavpils vicemērs Pēteris Dzalbe (Sociālā taisnīguma partija) sēdē paskaidroja, ka pārmetumi ir par projektiem, kas sākti iepriekšējā plānošanas periodā pirms pašvaldību vēlēšanām. Viņš atgādināja, ka Saskaņas centrs vienmēr bijis domes vadībā un ir līdzatbildīgs par tajā notiekošo. P. Dzalbe Dienai apstiprināja, ka Saskaņa ir «uzsākusi iekšējo situācijas destabilizāciju». Nākamajā nedēļā Pieprasījumu komisijas sēdes darba kārtībā būs veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) adresēts dokuments par situāciju Daugavpils reģionālajā slimnīcā, kas strādājot ar ievērojamiem zaudējumiem.