Ceļā uz labāku dzīvi
Pagājuši desmit gadi, kopš Dzīvnieku aizsardzības grupas vadītāja Astrīda Kārkliņa sāka risināt jautājumu par Eiropas standartiem atbilstošas dzīvnieku patversmes celtniecību Rīgā, Juglas ielā 18F. Tagad Labo māju telpās jau mīt pirmie piecdesmit sērdienīši - suņi un daži kaķi.
Apmeklētāji patversmē ienāks pa centrālajām durvīm, bet atvestos dzīvniekus pa speciālu ieeju ievedīs uzņemšanas telpās - medicīniskās apskates kabinetā, pēc tam karantīnā vai voljērā. Visas telpas ir viegli uzkopjamas, gaišas. Suņu iekšējos voljēros grīdas klātas ar flīzēm, sienas viegli mazgājamas. Atliek vien pacelt aizvaru, un dzīvnieki var doties pastaigā nelielā āra nojumē. Virtuvē pie sienas piekārta liela balta tāfele. Tajā gūstama pilnīga informācija par dzīvniekiem - ierakstīts katrā voljērā mītošā suņa vārds, norādīts, kā katrs barojams, kuram jāietur diēta, kurš ar kuru nesadzīvo, tāpēc pastaigās jāved atsevišķi, kurš tiks kastrēts, tāpēc ēdienreize jāizlaiž.
Tiek iekārtots veterinārārsta kabinets - dzīvniekus vairs nebūs jāved ārstēt vai kastrēt uz pilsētas veterinārajām klīnikām. Mājīgajā komunikāciju istabā apmeklētāji pirms adopcijas tuvāk iepazīsies ar izvēlēto dzīvnieku. Apkures telpā jau pilnā sparā darbojas firmas Grindeg patversmei ziedotais apkures katls. Dzīvnieku virtuvēs top siltas maltītes. Noliktavā glīti sakārtotas saziedotās segas, jakas, palagi, dvieļi. Kopējiem ir ērtas ģērbtuves. Labās mājas kļūs par pagaidu apmetnes vietu starp suņa vai kaķa iepriekšējo un viņa nākamo dzīvi.
Tik neapskaužami likteņi
Ejot garām suņu mītnēm, Astrīda katram pasaka mīļu vārdu un atklāj dzīvnieku neapskaužamos likteņus. Lūk, no aizbraucoša kuģa krastā izmesta taksenīte Alta. Kādu ļoti mīlīgu kaķeni patversmē atveda no cietuma, jo kamerā, kur viņa bija īsts saules stariņš, ievietoja cilvēku ar alerģiju pret dzīvnieka spalvu. Savukārt dobermaņa jauktenīte Rota ar tikko dzimušajiem bērneļiem atrasta uz ielas Ulbrokā. Kāda kaķene aizlīmētā kartona kārbā atstāta pie patversmes žoga, stafveidīgā Stalkera acu priekšā nodega māja ar saimnieku.
Darbinieki gādā, lai patversmē pavadītais laiks dzīvniekos izdzēstu atmiņas par slikto, ko cilvēks viņiem nodarījis. Labās mājas sāk savu rūpju pilno dzīvi. Astrīda Kārkliņa aicina cilvēkus turpināt ziedot patversmei, kas pārtiek tikai no ziedojumiem. Viņa arī aicina nākt ciemos izstaidzināt suņus.
Jau pošos projām, kad patversmē ierodas mūsu hokeja zvaigzne Artūrs Irbe ar savu piecpadsmit gadu veco dēlu Ati. Viņi paņem pavadā trīs laimīgi lēkājošus suņus un dodas uz balti piesnigušo mežu. Artūrs teic: «Atis vienmēr jautā, kad mums būs suns, bet šī lieta vēl rūpīgi jāapsver, jo tā ir liela atbildība. Šurp nākam, zinot, ka suņiem ļoti vajadzīga tikšanās ar cilvēkiem, sarunas un rotaļas. Šie kontakti, iespēja noglāstīt suni ir fantastiska terapija cilvēkam, jo saskarsme ar suni rada milzum pozitīvas emocijas, ir forša nodarbība svaigā gaisā un palīdz bērnam iemīlēt un saprast dzīvniekus. Paldies Dievam, ka Labās mājas sākušas darboties. Mēs šurp nākam ar patiesu prieku.»