Šādu lēmumu, balstoties uz resoriskās pārbaudes rezultātiem, pieņēmis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, pavēstīja Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers. Kriminālprocesa saistībā izmeklējamās darbības kvalificētas pēc Krimināllikuma panta par dienesta viltojumu - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Krimināllikums par šādu pārkāpumu paredz arestu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām (Ls 4000).
Jau ziņots, ka bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9. Saeimā, pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese V. Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem. To paziņoja Aleksejs Loskutovs un viņa partijas biedre Ilma Čepāne (abi Vienotība). Marta sākumā Ģenerālprokuratūra sāka pārbaudi.
V. Muižniece pērn maijā, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, no TP izstājās, taču viņas savulaik pārstāvētā partija joprojām tiesā cīnās, lai nebūtu jāpilda KNAB lēmums, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā.
Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums. ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.
BNS