Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis spriež, ka cilvēki mēdz izvēlēties dzīvesvietu, kas vislabāk atbilst viņu dzīves kvalitātes prasībām. Viņaprāt, Salas novads ir kompakts - tajā ir viss, ko ģimenei vajag pilnvērtīgai dzīvei. Tas viss, kāpēc iedzīvotāji mūsdienās vairāk izvēlas pārcelties uz Pierīgas reģioniem. Arī Dienas aptaujātie Salas novada iedzīvotāji teic, ka viņiem laimējies. Novads ir ainavisks, tuvu pilsētām, piemēram, līdz Jēkabpilij tikai pieci kilometri, līdz Rīgai - 135. Ja arī darbs ir Rīgā, varot izbraukāt. Novadā ir labi attīstīta ražošana - tātad darba iespējas, bērniem ir gan bērnudārzs, gan skola. A. Jaunsleinis teic, ka tas viss iespējams, ja ir bijusi laba saimniekošana, un Salas novadam tāda esot. Salas novads jau vēsturiski bijis stabils, pateicoties sekmīgai agrofirmas darbībai. Teritorijas attīstības līmeņa koeficients novadā vienmēr bijis ar plus zīmi, atzīst Salas novada domes priekšsēdētāja Irēna Sproģe.
Apkures dēļ
Salas novada domes priekšsēdētāja stāsta, ka, pirms vairāk nekā desmit gadiem Salas pagastā bijusi vērojama masveidīga iedzīvotāju aizplūšana, tagad vērojamas citas tendences. Pagastā brīvu dzīvokļu tikpat kā neesot. Tie, kas reiz aizgāja, nākot atpakaļ, jo ir sakārtota apkures sistēma. Pirms desmit gadiem apkuri mājām, kur nemaksāja, atslēdza, stāsta bijusī saliete Antra Kalva. Apkure parādījusies tikai decembra vidū. Paldies Dievam, ziema neesot bijusi auksta un ūdens caurules neesot salušas ciet, bet iedzīvotāji nebijuši mierā un mitekļus pametuši.
Noskaņojums bijis kā pēc kara - stāsta I. Sproģe. Tagad novadā ir vairākas apkures iespējas - kopējā katlu māja, moduļu tipa apkures mājas un iespēja kurināt ar dabasgāzi. Arī Antra Salu toreiz pameta un nu jau vairākus gadus dzīvo tuvējā Jēkabpilī. Viņa atzīst, ka dzīve jau nokārtota, bērni izauguši, tāpēc Salā atgriezties negrasās, lai gan pagastā ir viņas darbavieta - uzņēmums nodrošina skolēnu ēdināšanu, tikko atvērta arī maza konditoreja. Līdzīgi kā Antra, no Jēkabpils uz laukiem ik dienas darba gaitās dodas arī citi pilsētnieki.
Novadā ir labi attīstīta ražošana. Piemēram, Salas pagastā ir dārzniecība Rītausma, kas nodarbina ap 60 cilvēku, ceptuve Dona - nodarbina ap 120 cilvēku, cūku komplekss Miķelāni - ap 160 darbinieku.
Katram savas priekšrocības
Reģionālā reforma ieviesusi savas korekcijas, bet «novads ir normāls», atzīst aptaujātie salieši un sēlpilieši, kas nu sadzīvo vienā novadā. «No sākuma bijām mēs un jūs, bet tagad ejam kopsolī, psiholoģiskais klimats ir uzlabojies,» stāsta priekšsēdētāja. Līdzīgās domās ir arī Sēlpilī aptaujātie iedzīvotāji, kuri, salīdzinot ar Salas pagastā dzīvojošajiem, tik apmierināti ar dzīvi vis nav. Viņi ar nožēlu atzīst, ka pagastā tika slēgta skola un, salīdzinot ar kaimiņu - Salas pagastu, darba iespēju Sēlpilī neesot tik daudz. Sēlpiliete Maija Čakstiņa, kura strādā bibliotēkā un pie viņas cilvēki nākot kā pie bikts, secinājusi, ka ar dzīvi apmierināti ir tie, kuriem ir darbs, bet kuriem nav, tiem iet sūri un palīdzība jāmeklējot sociālajos dienestos, kur tā nekad netiekot liegta. Piemēram, novads piedāvā mazturīgajām ģimenēm veidot dārzu. Viņasprāt, Sēlpilij esot citas priekšrocības - Salā ir attīstīta ražošana, bet Sēlpils ir vairāk ainaviska un ar kultūrvēsturisko mantojumu.
Ir darba iespējas
Salas novadā 1. februārī bija reģistrēti 358 bezdarbnieki, ilgstošie - 129, liecina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati. NVA Jēkabpils filiāles vadītāja Svetlana Zujeva prognozē, ka līdz ar pavasara iestāšanos bezdarbnieku skaits saruks, jo pieprasīti kļūs sezonālā darba darītāji.
Novada uzņēmēji un vadītāji stāsta, ka darba iespēju ne Salā, ne Jēkabpilī netrūkstot. Ja vien ir vēlēšanās, darbu varot atrast. Maiznīcas Dona vadītājs Kārlis Zemešs stāsta, ka treknajos gados bijis grūti noturēt darbiniekus, bet krīze ieviesusi korekcijas. Tagad kadru mainība neesot liela - kāds aiziet pensijā, kādai ģimenei - pieaugums. Cūku kompleksa Miķelāni priekšnieks Varis Sīmanis atzīst, ka ne cūku, ne darbinieku nekļūst vairāk. «Tie, kuri ir strādātāji, ir pie vietas,» domā arī zemnieks Gundars Stiebriņš. Viņam ir 160 hektāru liela bioloģiskā saimniecība. Brīvajā laikā palīdz dēls, kuram tūlīt būs bakalaurs lauksaimniecībā. Viņaprāt, lai jaunieši paliktu laukos, saimniecībai jābūt modernai. «Neviens jaunietis negrib strādāt ar sūdu dakšām.» Otrkārt, jaunietim jāredz, ka laukos var nopelnīt. Un tur var!