Nometīsim rozā brilles - populisms reizēm ir klātesams ne tikai provinces politikā, bet arī lielvalstu politikā tikpat. Eiropas struktūras Baltkrievijas nosodīšanā ir aizgājušas tik tālu, ka jau kritizē ne tikai represijas, bet arī Aleksandra Lukašenko lēmumu neapžēlot noziedzniekus, kuriem par sprādziena sarīkošanu Minskas metro - tajā tika nogalināti 15 cilvēki, bet aptuveni divi simti ievainoti - ir piespriests nāvessods.
Tas, vai teroristus baltkrievi, tāpat kā amerikāņi, starp citu, soda ar nāvi vai tur ērtā, eiropeiskā cietumā kā Breivīku, ir pašu baltkrievu darīšana. Protams, Baltkrievijas autoritārā režīma uzvedībā ir daudz nepieņemama. Tomēr Baltkrievija ir mūsu kaimiņvalsts, ar kuru mūs saista cieši un auglīgi ekonomiskie sakari. Tāpēc jāatbild - vai, sodot ar sankcijām Lukašenko un baltkrievu tautu, esam gatavi sodīt arī paši savu - latviešu - tautu? Tas ir jautājums, uz kuru šodien ir godīgi jāatbild Latvijas prezidentam, premjeram un ārlietu ministram, kuru amata pienākumos ietilpst vispirms rūpes par Latvijas tautas interesēm un tad par citām.
Latvijai Baltkrievija nav abstrakcija, bet viens no lielākajiem partneriem ekonomikā - mūsu tirdzniecisko sakaru kopīgais apjoms pārsniedz 1,5 miljardus latu gadā. Sankcijas pret Baltkrieviju, pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektores Līgas Menģelsones novērtējuma, radīs 336,6 miljonu latu lielus zaudējumus Latvijai jeb 57% no kopējā dzelzceļa pārvadājumu apgrozījuma, 3% no IKP un 8,1% no valsts budžeta ienākumiem. Bez šaubām mūsu ekonomikai, kas tikko sākusi atkopties no krīzes, šīs sankcijas būs tāds trieciens, kas Latviju atsviedīs atpakaļ krīzē. Eiropas ekonomiskās sankcijas pret Baltkrieviju mūsu reālajā dzīvē izvērtīsies par sankcijām pret Latviju.
Ekonomisko sankciju politiku var atļauties īstenot lielas un bagātas valstis. Latvija nav liela un bagāta valsts. Ja mēs tomēr esam lielās un bagātās ES daļa, tad Eiropas Savienībai ir pienākums kompensēt Latvijai visus zaudējumus, ko Latvija cietīs šo Eiropas sankciju dēļ. Ja tomēr ES uzskata, ka tai nav jākompensē dalībvalstu zaudējumi no kopējās politikas plāniem, tad mums ir visas tiesības tajā nepiedalīties.
«Visiem visur nav jābūt kopā,» intervijā Dienai teic Lielbritānijas valsts ministrs ES un NATO lietās Deivids Lidingtons. Novēlu atcerēties šos vārdus mūsu valsts vadītājiem, kuri parasti uzskata, ka Latvijai obligāti visur ir jāpiedalās - pat tur, kur tas mums nav izdevīgi. Jo jautājums par sankcijām pret Baltkrieviju nav parasts izdevīguma/neizdevīguma jautājums - ekonomiskās sadarbības apjoms ir tik liels, ka tā būtu kārtējā Latvijas upurēšanās uz kopējā altāra, pilnīgi nevajadzīga un lieka.