Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Sapnis par labāku Saeimu - tikai sapnis

Jaunā Saeima būs citāda. Taču reti kurš sliecas apgalvot, ka tā būs labāka tādā nozīmē, ka tajā strādās profesionālāki deputāti, būs stabilāka valdošā koalīcija un tās veidotāji būs brīvi no ārpusparlamenta ietekmēm kādu personu grupu interesēs. To neņemas prognozēt arī sociologs Arnis Kaktiņš, kurš uzskata - lai Saeima būtu profesionālāka un pārāka par iepriekšējām, ir jāmainās pašām partijām, tām jākļūst kvalitatīvākām, bet partiju cilvēkresursi ir ierobežoti.

Jauno vēlēšanu atslēga būs Valda Zatlera veidotā Reformu partija, no kuras iespējām noteikt situāciju 11. Saeimā arī būs daudz kas atkarīgs - arī tas, vai Saskaņas centram beidzot izdosies nonākt pie varas.

Ja Zatlera Reformu partija negūst pietiekamu ietekmi, sanāks gandrīz tā pati Saeima, kurā vairs nebūs Tautas partijas, kas likvidējas. Vēl nav zināms, vai tajā būs LPP/LC. Ir iespaids, ka LPP/LC, tāpat kā PCTVL, kuras 10. Saeimā nav, varētu pacīnīties par 2% barjeras pārsniegšanu, lai no nākamā gada varētu pretendēt uz valsts finansējumu politiskajām partijām. LPP/LC vadība apgalvo, ka cīnīsies par iekļūšanu parlamentā. Vienotība tic, ka 11. Saeimā vairākumā būs politiskie spēki, kas iestājas par nacionālu, demokrātisku un tiesisku valsti, un koalīciju varēs izveidot bez oligarhu ietekmes. Tad tā būšot labāka Saeima. Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis arī ir piesardzīgs prognozēs, jo pagaidām neviena zīme nedod pamatu optimistiskām cerībām - pēc prezidenta Valda Zatlera 28. maija paziņojuma bija liels pacēlums sabiedrībā, bet tagad tas pamazām noplok.

Sapņot nevienam nav liegts, un vēlētājs arī pirms jaunām vēlēšanām var iztēloties, kā Vienotības līderi ir iemācījušies savstarpējo saticību, neapvainojas cits uz citu, beidzot spēj strādāt kopā un stāvēt kā mūris aiz saviem pārstāvjiem valdībā. Var arī pasapņot, kā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) lēmēji sēdēs tikai Saeimā un spēs operatīvi pieņemt lēmumus, nevis vilcinās laiku, kamēr saņems padomus no personām ārpus Saeimas. ZZS atkal godā turēs agrāko valdību tikumus, kad koalīcijas līguma pārkāpšana šķita neiedomājams pārkāpums, par kuru mediji uzreiz vēstīja centrālajās ziņās.

Var arī cerēt, ka mainījies būs Saskaņas centrs, kuram patiešām būs svarīgas vēlētāju intereses, uz kurām SC līderis Jānis Urbanovičs tik bieži atsaucas. SC vairs nepakļaus savu rīcību politiskajām spēlēm, lai gūtu savu politisko labumu uz koalīcijas nestabilitātes rēķina. ZZS būtu spiesta draudzīgi strādāt ar Vienotību un nevarētu bloķēties ar opozīciju, ja Saskaņas centrs tam nebūtu piekritis. J. Urbanovičs joprojām uzskata, ka ir rīkojies vēlētāju interesēs, jo viņi vēlas redzēt SC valdībā. Tāpēc apvienība Saeimā ir rīkojusies «pragmatiski, izejot no šīs mērauklas, vai ar savu rīcību mēs tuvināsimies varai, bet tā jau dara visi», skaidroja SC līderis. Taču no Vienotības nav dzirdēts solījums kļūt vienotākiem un beigt strīdēties, Zaļo un Zemnieku savienība Aivaru Lembergu joprojām uzskata par savu premjera kandidātu. Saskaņas centrs izmantošot jebkādus līdzekļus, lai nokļūtu pie varas.

Sociologi abas valdības partijas Vienotību un Zaļo un Zemnieku savienību uzlūko kā potenciālos zaudētājus, jo diez vai šie spēki vēlreiz iegūs tik lielu ietekmi, kāda tiem bija šajā Saeimā - Vienotībai 33 mandāti, ZZS ieguva 22 vietas. Eksperti prognozē, ka no jaunām vēlēšanām lielākais ieguvējs būs tieši Saskaņas centrs. A. Freimanis paredz, ka savu ietekmi ir izredzes palielināt arī nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK, un tad esot jautājums, «vai viņus drīkstēs atstāt opozīcijā». Arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis cer, ka Vienotībai, Zatlera partijai un nacionālajai apvienībai varētu izdoties iegūt vairākumu, lai varētu izveidot labējo partiju valdību, kas būtu brīva no ārpusparlamenta personu ietekmes. Tajā pašā laikā viens no VL-TB/LNNK līderiem Roberts Zīle bijušā prezidenta V. Zatlera teiktajā ir saklausījis gatavību veidot koalīciju ar Saskaņas centru, un tas, viņaprāt, «ir bīstami, un mēs centīsimies to nepieļaut».

Zatlera Reformu partija pagaidām ir lielais nezināmais, jo vēl nav skaidrs, vai tā spēs piedāvāt piecas spēcīgas lokomotīves visos vēlēšanu apgabalos. V. Zatlers varēs kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un šī norma pagājušajā Saeimā tika iekļauta vēlēšanu likumā tieši pēc viņa iniciatīvas. Vēlētājiem ir svarīgi sarakstos ieraudzīt pazīstamus uzvārdus, un nav zināms, vai viņiem pietiks, ja to ieraudzīs tikai partijas nosaukumā. Vienotība, kura reklāmās iestājas pret oligarhu varu, jau ir paguvusi sākt vārdu kaujas arī ar V. Zatlera partiju, bet to tās veidotāji uzskata par kļūdu, jo mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku abu politisko spēku ietekmi Saeimā, nevis vienam otru vājināt. Tieši no tā, cik daudz vietas nākamajā parlamentā kopā iegūs šīs abas partijas un vai tās būs tuvākās sabiedrotās, būs ļoti daudz kas atkarīgs. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) tic, ka tas izdosies, jo tauta esot gudra un saprotot, ka 90. gadi ar valsts nozagšanu un biznesa interešu ietekmi uz politiku Igaunijā jau ir beigušies 90. gados, bet Latvijā tie turpinās. Tāpēc, viņasprāt, cilvēki spēšot mobilizēties un uzticēt varu tiem, kuri ir par nacionālu, demokrātisku un tiesisku valsti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Zatlera Reformu partija



Topošā Zatlera Reformu partija savu spēku saredz tajā, ka politikā ienāk jauni cilvēki - tā dēvētā otrās desmitgades paaudze - bez iepriekšējas politiskās pieredzes, kuri ir ieguvuši labu izglītību un kaut ko dzīvē jau sasnieguši. Reformu partija plāno uzrunāt dažādu tautību vēlētājus un pretendē kļūt par centriski liberālu politisko spēku, kāda Latvijā pēc Latvijas ceļa noiešanas no skatuves nav bijis. «Visi ir mūsējie, kas stāv un krīt par Latvijas valsti, tās cilvēkiem un godā latviešu valodu,» teikts partijas desmit pamatprincipos. Tās manifestā ir minēti vēl vairāki principi.

Bez nosaukuma







Vienotība, kas pirms gada vēlēšanās sevi pieteica ar apņemšanos panākt valsts ekonomisko stabilitāti, šajās vēlēšanās uzsvaru liks uz valsts izaugsmi. Kongresā augustā premjers Valdis Dombrovskis piedāvās valsts izaugsmes plānu, kas tapis, iepazīstoties ar Igaunijas, Somijas un Vācijas kolēģu pieredzi. Vienotības mērķis - Latvija ir pārtikusi valsts. Vēlēšanās tiks pieteikta tā pati komanda, kura startēja uz 10. Saeimu, ar nelielām izmaiņām, jo kāds no pieredzējušiem politiķiem varētu nekandidēt, bet vienlaikus sarakstā būs jaunas, taču sabiedrībā jau zināmas sejas.


Saskaņas centrs vēlēšanu kampaņā pieteiks sevi ar aicinājumu uz trim gadiem līdz jaunām vēlēšanām nolikt malā diskusijas par sarežģītiem nacionālajiem un vēstures jautājumiem. Tas varot šķelt sabiedrību un apgrūtināt politisko spēku spēju vienoties Saeimā, lai kopā strādātu un īstenotu galveno uzdevumu - risināt sociāli ekonomiskos jautājumus, kas palīdzētu apturēt cilvēku aizbraukšanu un nodrošināt cilvēkiem cienīgus apstākļus. SC kandidātu komandā nav plānotas būtiskas izmaiņas, jo vairāku partiju saplūšanas procesu vienā politiskajā spēkā, kas ilgst divus gadus, ir plānots pabeigt tikai 26. novembrī.




Zaļo un Zemnieku savienība vēlēšanās akcentēs vēlmi saglabāt savu seju un neko nemainīt. «Tādi, kādi esam, tādi arī paliksim,» teica frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis un norādīja, ka arī kandidātu saraksts par 99% būs tāds pats, kāds bija 10. Saeimas vēlēšanās. ZZS prioritātes arī būs līdzšinējās - sociālie jautājumi, atbalsts zemniekiem un skolotājiem, latvisko ideju aizstāvība.


Kandidātu saraksta veidošanā ņems vērā to atbalstu, kādu kandidāti ieguva 10. Saeimas vēlēšanās. Sarakstā būs jaunas, sabiedrībā jau zināmas personas. Kampaņā uzsvērs savu nacionāli konservatīvo ideoloģiju, ņemot vērā, ka VL-TB/LNNK pēc Tautas partijas likvidēšanas un Pilsoniskās savienības ieplūšanas Vienotībā palikusi teju vienīgā šajā nišā. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem pilnveidos partijas programmu, konkretizējot ekonomiskos mērķus, piemēram, Latvijas iestāšanos eirozonā 2014. gada 1. janvārī, paudīs attieksmi par nodokļu sistēmu, lai tā būtu taisnīgāka.


LPP/LC skaitliski joprojām ir lielākā partija ar vairāk nekā 3500 biedriem un to uzskata par savu resursu kampaņā. Saglabās līdzšinējās prioritātes - ģimenes un kristīgās vērtības, godīga uzņēmējdarbība. Kandidātu sarakstā nebūs būtisku izmaiņu, bet nav vēl zināms, vai vēlēšanās startēs partijas līderis Ainārs Šlesers, kurš vēl nesen izteicās, ka to darīs. Taču listē būs daudz vairāk partijas biedru, jo iepriekš vietas PLL sarakstā bija jādala ar Tautas partiju. Vēlēšanās startēs bijušais premjers Andris Bērziņš, kurš sola, ka nekandidēs neviens, kurš būtu rīkojies pret valsts interesēm.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?