Amerikāņu specdienestu brīdinājums par paaugstinātiem terorisma riskiem Austrumeiropā šajā reģionā dzīvojošajiem, pieļauju, ir šokējošs, jo viņi, to skaitā mēs, Latvijā dzīvojošie, tradicionāli esam mierinājuši sevi ar domu, ka neesam teroristiem, ja tā drīkst teikt, gana interesanti. Nedz pienācīgu publicitātes iespēju, nedz simbolisma (uzbrukums Rietumu civilizācijas centriem). Šis uzstādījums, kas - jācer, protams, ka nē, - draud izrādīties kļūdains, iespējams, izriet no tā, ka mēs objektīvi īsti nesaprotam teroristu motivāciju. Arī tādā nozīmē, ka mums liekas - terora aktu «mērķauditorija» ir Rietumi (iebiedēšana), lai gan tikpat labi tā var būt arī islāma pasaule, un uztveres mehānismus tajā mēs saprotam vāji.
Ja runājam par pēdējo pieļāvumu, mēs esam savas mediju telpas ķīlnieki tādā nozīmē, ka mēs faktiski nezinām, kā islāma pasaulē uztver terora aktus, kas notiek nevis Rietumu valstīs, bet, piemēram, Nigērijā vai Irākā. Ja tie izraisa noteikti noskaņotās aprindās tikpat dzīvu reakciju kā Parīzē vai Briselē notikušais, tad var secināt, ka teroristiem nav nemaz tik svarīgi, lai terora akts notiktu tieši Rietumeiropā vai ASV, jo «mērķauditorija» tiek saviļņota jebkurā gadījumā.
Tāpat iespējams, ka mēs pārvērtējam teroristu orientāciju uz maksimālu publicitāti vispār. Vairākumam Rietumos dzīvojošo domāšanas veids to vienkārši nespēj «sagremot», tomēr pieļauju, ka fanātiķim terora akts ir individuāls apliecināšanās veids, pienākuma pret kaut ko izpilde. Viņš uzskata, ka viņam tas ir jāizdara, pat ja par viņa pastrādāto neziņos pasaules mediji, jo viņam ir cita atskaites (t. sk. atalgojuma) sistēma. Kā savulaik norādīja slovēņu izcelsmes filozofs Slavojs Žižeks, Rietumu cilvēks vienkārši nesaprot, kā var tā izturēties pret cilvēka dzīvību - turklāt nereti arī pašam savu. Negrasos apspriest, cik adekvāta ir šī mūsu nesaprašana, tomēr būs vien jāpieņem, ka tā nav universāla.
Pieļauju, ka mēs arī īsti nesaprotam vispārinājuma līmeni teroristu pasaules uzskatā. Proti, gan jau viņi nojauš, ka, piemēram, Parīze nav tā pati kristīgākā vieta (vai Varšava pati izvirtušākā viņu izpratnē), tomēr viņiem acīmredzot visi Rietumi ir «ienaidnieka teritorija». Tāpēc, ka tā nav viņu. Tāpēc, ka vispār notiek lielā, izšķirošā cīņa starp Labo un Ļauno.
Jebkura interpretācija zināmā mērā riskē būt interpretētās darbības leģitimizācija, tāpēc lūgums nepārprast - paliekot savā domāšanas modelī, es, protams, nevaru ne mazākā mērā attaisnot pret civiliedzīvotājiem vērstu teroru, jo tā ir kolektīvās vainas uzkraušana. Runa ir par to, ka draudus mēs, šķiet, pārāk analizējam no savas loģikas viedokļa, kas neveicina pretinieka iepazīšanu.