Soliste būs Kristīne Blaumane - latviešu čelliste, kura jau otro sezonu ir Londonas filharmoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare. Skanēs arī amerikāņu klasiķa Semjuela Bārbera ārkārtīgi populārais _Adagio_ - sēru un atvadu mūzikas simbols, kam pēc komponista ieceres gan nav nekāda sakara ar bērēm. Viņš tikai vēlējies mūzikā parādīt, kā no maza, čalojoša strautiņa izveidojas okeāns. Koncerta programmā iekļauts pazīstamā poļu kino komponista Vojceha Kilara opuss _Orava_, kurā valdzina etniski izgaismotais Tatru kalnu tautas mūziķu kapelas spēles skanējums.
«Tas notika liktenīgi un spontāni. Mana pirmā tikšanās ar orķestri Sinfonietta Rīga bija jau pagājušajā vasarā, ierakstot Sergeja Jēgera kompaktdisku. Visā tajā trakumā īsi pirms Dziesmu svētkiem un pasaules Saules dziesmu pirmatskaņojumu koncerta veselu nedēļu ierakstījām tautas dziesmas Sesavas baznīcā. Tas bija brīnišķīgi: īstos laukos ar siena un sūdu smaržu visapkārt,» atceras M.Sirmais. Tad arī orķestra vadītājs Normunds Šnē izteicis viņam piedāvājumu izveidot programmu, kurā skanētu minētais Tavenera opuss - stāsts, kas saistīts ar X gadsimta leģendu par to, kā grieķiem ļoti sarežģītā laikā (depresīvā pirmskara stāvoklī) Konstantinopoles teritorijā virs baznīcas parādījusies Dievmāte, kura pārklājusi savu šķidrautu pāri visiem ticīgajiem.
«Parādība devusi tik lielu spēku un enerģiju visai nācijai, ka tā ne tikai atguvusi garīgo spēku, bet arī uzvarējusi karā. Kopš tā laika grieķu ortodoksālajā baznīcā svin Dievmātes sargājošā plīvura svētkus. Šis darbs ļoti cilvēciski un sirsnīgi stāsta par Dievmātes Marijas dzīvi. Kristīnei Blaumanei šajā vēstījumā ir uzticēta Dievmātes loma,» uzsver M.Sirmais.
Savukārt K.Blaumane atklāj, ka ar lielu prieku gaidījusi šo sastapšanos, jo viņai tā ir iespēja viesoties Latvijā. Ar Dž.Tavenera skaņdarbu čellistei saistās īpašas atmiņas, jo viņa to Rīgā jau reiz spēlējusi - 2002.gadā, kopā ar Normundu Šnē un Rīgas kamermūziķiem. «Bija nenormāli karsta augusta diena, taču visi muzicējām ar lielu pašatdevi. Tiklīdz nogājām no skatuves, Normunds teica: paklau, spēlējam to nākamreiz kādā citā gadalaikā!» Īstais brīdis nu sagaidīts.