Algas būs jānopelna
Pirmās tiks vērtas ciet tās Apsardzes nodaļas, kas strādā ar zaudējumiem. Kopumā gan likvidācija valsts budžeta līdzekļus neietaupa, radot pat papildu izdevumus atlaišanas pabalstu izmaksāšanai.
VP priekšnieks Valdis Voins pieļāva, ka nozīmīgo objektu apsardzi, kā arī pārvadājumu pavadīšanu, kur nepieciešama ar automātiem bruņota apsardze, turpmāk veiks kāda VP Galvenās Kārtības policijas pārvaldes (GKPP) ietvaros izveidota struktūra.
Kamēr nav skaidrs jaunā iespējamā biroja finansējuma modelis, precīzi vēl nav zināms, kas notiks ar apmēram 300 policijas amatpersonām, jo Apsardzē algas maksātas no pašu ieņēmumiem, kas iegūti par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu. Turpmāk algas maksātu valsts, taču birojam sevi būtu jāatpelna, uzskata V.Voins. Likums ļauj policijai veikt maksas pakalpojumus, un to cenrādī ir norādīta arī apsardze. «Bet tā būs policija, nevis nesaprotams veidojums policijas iekšienē,» uzsver L.Mūrniece.
Apsardzes tirgus daļa drošības biznesā ir būtiska, tāpēc L.Mūrniece pieļauj, ka daļu līgumu Apsardze varētu mēģināt pārdot vai izsolīt. V.Voins gan norāda, ka daļa klientu jau paši paziņojuši par līgumu laušanu pēc tam, kad parādījās ziņas par Apsardzes likvidāciju.
«Privātajam sektoram ir iespēja pārņemt objektu apsardzi, jo zināmā mērā policijas Apsardze kropļo kopējo tirgu, jo objektīvi cilvēkiem liekas svarīgi, ka apsardzi veic policists formā,» skaidro L.Mūrniece. Savukārt iekšlietu sistēmas interesēs ir, lai policists formā veiktu savus tiešos pienākumus, kas viņam noteikti ar likumu.
Latvijas Drošības biznesa asociācijas prezidents Jānis Zeps norāda, ka šobrīd Apsardzei līgumi par objektu apkalpošanu noslēgti arī ar daudzām asociācijas kompānijām. Viņš diezgan atturīgi vērtē ideju par līgumu izsolīšanu: «Kā var izsolīt līgumu ar privātu kompāniju? Uzspiest privātajam neko nevar. Kas ar ko gribēs, tas līgumu noslēgs.» Kā būtisku problēmu J.Zeps min to, ka, izņemot Apsardzi, šobrīd neviens nedrīkst lietot zilās bākugunis, kas, viņaprāt, būtu jāatļauj vismaz kompānijām ar lielu skaitu objektu.
Lai nerautos uz pusēm
Cits arguments Apsardzes likvidēšanai, ko min gan iekšlietu ministre, gan VP šefs, ir dilemma, kādā var nonākt Apsardzes ekipāža. Vienā laikā saņemot trauksmes signālu no apsargājama objekta un izsaukumu par kādu noziegumu, policistam būtu jābrauc uz vietu, kur ir apdraudējums cilvēkam. Rezultātā klientam var rasties pretenzijas, ka viņš nav nosargāts. Apsardzes priekšnieka pienākumu izpildītājs Gaitis Nummurs gan norāda, ka praksē šādi gadījumi ir ļoti reti. «Pretenziju (no klientiem), ka aizbraucām pie cita, bet neatbraucām pie viņa, mums nav bijis,» teic Apsardzes priekšnieks.
Visur, kur izvietotas Apsardzes struktūrvienības, to darbinieki izpilda arī Kārtības policijas patruļdienesta funkcijas. Sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir būtiska Apsardzes darba daļa, uzsver G. Nummurs, turklāt ik diennakti VP rīcībā ir apmēram 50 papildu auto patruļas, kuru uzturēšanai nav jātērē budžeta līdzekļi.
L.Mūrniece uzskata, ka sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir būtiska VP funkcija, taču sistēmai jābūt skaidrai, bez funkciju pārklāšanās. Piemēram, Valmierā nav savas pašvaldības policijas, tāpēc tur Apsardze uz līguma pamata pilda arī patruļdienesta funkcijas. Līdz ar to tur strādājošie ir kā «trīs vienā»: «Nav skaidrs, kurā mirklī viņš ir policists, kurā - apsargs un kurā - pašvaldības policists,» uzsver L.Mūrniece.