Ziemā, noskatoties emocionālo Latvijas lepnuma balvas pasniegšanas ceremoniju, biedrībai zvanīja daudz interesentu, kuri izrādīja vēlmi iekļauties brīvprātīgajos un doties meklēt cilvēkus. Taču tas jau nav nekāds piedzīvojums. Lai shematiski meklētu pazudušo, pirms tam notiek intensīvi un nogurdinoši treniņi, lekcijas, semināri. Daudziem tam neatlika ne laika, ne pacietības, palika tikai spēcīgākie - gan garīgi, gan fiziski. Arī Inguna Stāmure pirms tam bija komandas brīvprātīgā, bet nu - projektu koordinatore. Viņa ir tā, kura atbild izmisušo cilvēku tālruņa zvaniem un sniedz pirmos padomus, kas jādara, kad pazudis cilvēks. «Vispirms es iesaku, kas uzreiz ļoti ātri jādara, kad pazudis tuvinieks. Vajag apzvanīt radus, draugus un paziņas, visas slimnīcas un uzreiz griezties policijā,» stāsta Inguna un turpina: «Pēc tam es organizēju meklēšanas pasākumus - koordinēju brīvprātīgo kustību.»
Šajā gadā reāli meklēti vairāki cilvēki. Diemžēl viņi nav atrasti starp dzīvajiem. I. Stāmure uzreiz brīdina, ka ūdens ir tas, kas ir mānīgs - gan ziemā, gan vasarā. Sākoties siltajam laikam, kad gribas vairāk pabūt ārā - mežā, pļavā, pie ūdeņiem, ir jābūt īpaši uzmanīgiem un atbildīgiem. «Visvairāk es ieteiktu uzmanīt vecos cilvēkus. Esam apkopojuši dažādus padomus mūsu mājaslapā Bezvests.lv, bet nekad nav par daudz atgādināt, ka jāpieskata mūsu vecie cilvēki, jārūpējas, lai viņiem vienmēr būtu uzlādēts mobilais telefons, kaut vai svilpi iedot līdzi, ja viņi dodas pastaigā vieni paši un var palikt slikti. Cik nav gadījumu, kad vecs cilvēks iziet no mājas, apjūk, iesēžas tramvajā un attopas svešā rajonā,» zina stāstīt Inguna. «Jāuzmana arī bērni, jo drīz vien sāksies skolas brīvlaiks, kad ierastais režīms mainīsies.»