Tā labās īpašības pārspēj liellopu kūtsmēslus, kā arī kompostu 6-9 reizes. Pieprasījums pēc šiem mikroelementiem ir gan vietējos, gan ārzemju tirgos. Pēc asociācijas datiem, Latvijā ir 60 lielu biohumusa ražotņu, un asociācijā ir 43 biedri. Tomēr Kalifornijas sarkano slieku audzētāju ir daudz vairāk, atzīst R. Pulturs. Ka tārpiņu bizness kļūst arvien populārāks, liecināja kaut vai ziņa janvāra sākumā, ka sliekas audzēt plānojot arī Liepājas mēra biroja vadītāja un padomniece.
Mācību klase
Viens gruntīgs slieku audzētājs Jānis Caune savu saimniecību izvērsis Ķeguma novadā, kurp arī dodamies. Līdzko ar auto iegriežam pagalmā pie šķūnīšiem un izkāpjam, mājas saimnieks rāda turpat netālu esošo sniega kaudzi, kas, izrādās, tāda nemaz nav. Zem sniega segas ar lapām nosiltinātā, izbetonētā «kastē» dzīvo 600 kg sarkano Kalifornijas slieku. «Tas ir eksperiments - vai sliekas ražos un izdzīvos arī āra apstākļos. Agrāk domāju, ka ārā tās drīz vien nobeigsies, bet tagad sliecos domāt, ka tās var audzēt arī šādi,» teic Jānis. Ejam uz ēkām, kas no ārpuses vizuāli atgādina malkas šķūņus, bet, izrādās, tie ir īpaši pielāgoti slieku audzēšanas apstākļiem - no iekšpuses siltināti. Vienā no tiem glabājas gatavs biohumuss, kurš jāsver un jāpako. Otrā - 18 kastītes ar tārpiņiem. Katrā iekšā pa kilogramam Kalifornijas slieku, kas aktīvi strādā - ražo biohumusu. «Šajā telpā audzējam 3 kubikmetrus biohumusa.» Ar fotogrāfu esam mācību klasē, ko saimnieks izveidojis viesiem, kas brauc pēc zināšanām slieku audzēšanā. Ražošanas telpas nemaz neredzam, tās izvietotas citviet, un tajās dzīvo un darbojas ap 900 kilogrami iemītnieču.
Sāk ar gliemjiem un sēnēm
Pirms trim gadiem Jānis aizgāja pensijā un nolēma, ka gulēt uz lauriem ir garlaicīgi, tāpēc jādarbojas. «Ko iesākt? Zvanīju pēc padoma paziņām.» Viens ieteicis audzēt šitaki sēnes, otrs - gliemežus, cits ierosinājis apgūt slieku audzēšanu. «Lai cik dīvaini būtu, es to visu izmēģināju,» saka saimnieks. «Izgāju sēņu audzēšanas kursus Carnikavā un sāku darboties Limbažu pusē, kur ir pamestas fermas.» Tomēr drīz vien nācies atzīt «biznesu par nederīgu», sēnēm Latvijā bija mazs pieprasījums, bet ārzemēs pietika savu audzētāju. «Ķēros klāt gliemjiem. Aizbraucu uz Kuldīgu pie audzētāja, izgāju kursus par 25 latiem, sāku iedziļināties un sapratu, ka arī šis bizness man neder. Vairāk piesiets nekā tas, kurš ik dienu slauc govis. Arī sākuma kapitāla izmaksas lielas, bet atpelnīt ieguldīto tik drīz vien nevar.»
«Bija pilns internets ar pīlēm, ka par tonnu biohumusa var dabūt 1800 eiro,» Jānis berzējis rokas, ka «te jau kaut kas būs,» un zvanījis SIA Daga un SIA Kvarki, kas ir lielākie biohumusa audzētāji Latvijā. Tur sliekas pārdevuši, bet ar zināšanām, kā audzēt, negribējuši dalīties. «Atradu Ināru un Ivaru Salacgrīvā, kuriem teicu, ka eju pensijā un gribu nodarbi. Baigi labi, lielas naudas nāk, lai tik braucot šurp. Mēs ar sievu tā arī darījām, prom uz Salacgrīvu.»
Kotlete no mēsliem
No Salacgrīvas Jānis pārveda 10 kastītes ar sliekām, katrā pa kg sarkano tārpiņu. «Trīs mēnešos un 15 dienās slieku pieaugums bijis 3 kg.» Varot sasniegt arī labākus rezultātus, ja tām tiek nodrošināti labvēlīgi apstākļi, bet kā iesācējs saimnieks bijis ļoti apmierināts ar panākumiem.
To, cik čakli ir Kalifornijas sarkanie tārpiņi, varot pavisam vienkārši novērot. Kastes vidū ieliek «kotleti no mēsliem» un virsū uzliek sliekas. Tās, sajutušas barību, kāri metas virsū un sāk darboties. Ēdelīgie tārpiņi izlīdzina katru kunkulīti, un pa dienām varot novērot, kā kastītē aug saturs. Kad šis darbiņš padarīts, sliekām pasniedz nākamo «kotleti», un tā, kamēr kastīte pieaudzēta pilna. Mēslu kotleti izmanto arī tad, kad sliekas no kastes jāizmāna ārā. Tiklīdz tās tur salīdušas, tā pļocku pārliek nākamajā traukā, un to audzē pilnu. Kad čaklās biohumusa ražotājas sasniedz 1,5 mēnešu vecumu, tās sāk dot kokonus - slieku mazuļus. «Kalifornijas slieka dēj 500 oliņu gadā - aug ražīgāk nekā sēnes pēc lietus.»
Reklāma par vērtīgo slieku audzēšanu no mutes mutē apstaigāja daudzus cilvēkus, un «viņi griezās pie manis pēc padoma un informācijas, kā tās audzēt». Interesentu bijis tik daudz, ka Jānis ļāvies pierunāties, un tapis SIA Biohumuss 2010. «Mazs slieku audzētājs nav viens cīnītājs, bet, ja tie apvienojas, tad nopelnīt var. Bizness ir stabils, bet jāstrādā daudz. Sliekām jārada īpaši apstākļi - jāuzpasē mitrums, temperatūra, kas nedrīkst būt ne par augstu, ne zemu, citādi Kalifornijas sarkanās kļūst pasīvas un sāk slinkot.» Ja slieku audzēšanu sāk šodien, lai saņemtu pirmo naudu, ir vajadzīgs gads - jānodod analīzes, jāatrod sadarbības partneri, jo tik lielus daudzumus, kā pieprasa ārzemju tirgus, viens nevarot saražot.