Labas emocijas vēl pirms spēles sākuma gādāja Vitālija Astafjeva iekļaušana starta sastāvā. Ar 157 spēlēm valstsvienībā viņš ir atkārtojis igaunim Martinam Reimam piederošo Eiropas rekordu. Cerams, 38 gadus vecā centra pussarga izpildījumā tas vēl nav viss.
Starta sastāvs nepārsteidza - tajā bija iekļauti tie 11 futbolisti, kas septembrī lika pamatus visai negaidītajai uzvarai Izraēlā (1:0) un pēc tam arī godam cīnījās Rīgā ar Šveici (2:2).
Taču spēles sākums apliecināja, ka uzvarēt atbraukuši arī moldāvi. Pirmie divi bīstamie momenti bija pie Latvijas valstsvienības vārtiem - Bugajevs sita tikai nedaudz garām vārtu augšējam stūrim, bet brīdi vēlāk briesmas izpalika, jo viesiem neizdevās pēdējais sitiens. Lai gan gluži bez darba nebija arī Moldovas vārtsargs Namasko, tieši Vaņins pirmais ķeksēja bumbu no savu vārtu tīkla. Uz mirkli modrību zaudēja aizsardzības centrs, un Ovseņņikovs ar teicamu sitienu atklāja rezultātu.
Līdzjutēju atbalsts kļuva enerģiskāks un skaļāks, un futbolisti nepalika parādā. Pirmā puslaika vidū asi piespēlēto bumbu Verpakovskim uzskatāmi ar roku kavēja Laščenkovs un tika noraidīts. Ar tālu soda sitienu pašā vārtu stūrī pussargs Andrejs Rubins panāca (1:1), bet pašā puslaika izskaņā viņš ar vēl vienu precīzu sitienu jau pēc Verpakovska piespēles izvirzīja mājiniekus vadībā (2:1).
Otrā puslaika sākumā Vaņins bumbu tvēra uz vārtu līnijas. Tātad moldāvi vēl nebija izkāruši balto karogu. Mierīgas līdzjutēju sirdis varēja vien būt pēdējās piecpadsmit spēles minūtēs, kad pēc Genadija Soloņicina piespēles vārtus guva uzmainītais uzbrucējs Kristaps Grebis (3:1).
Impulsu pēdējām 15 minūtēm deva arī centra pussarga Jura Laizāna nākšana laukumā - viņam šī bija 100. spēle valstsvienības rindās. Tikai četriem Latvijas futbolistiem to izdevies iespēt iepriekš. Lai gan moldāvi panāca 2:3, tas nesabojāja nedz uzvaras prieku, nedz cienīgi aizvadīto ciklu. Par to paldies!