Gada maģiskākā nakts pavadīta. Mēs turējāmies pie senām Jāņu dienas tradīcijām un rituāliem - vainagu vīšanas, jāņuguns iedegšanas, papardes zieda meklēšanas un pat zīlēšanas. Pati ar nākotnes pareģošanu īpaši neaizraujos, bet draudzene saulrietā savus vainadziņus meta ābeles zaros. Pēc cik reizēm iekārsies kādā no zariem, pēc tik gadiem būs kāzas. Viņa nebija īpaši labi trenēta, tāpēc vainadziņš kokā uzkārās tikai pēc vienpadsmitā metiena. Pēc vienpadsmit gadiem varēšu spriest, vai tā ir patiesība.
Madara Krišjāne, Rojas vidusskola
DOBELE. Svētki aizvadīti godam
Daudzi teic, ka tieši gatavošanās svētkiem rada svētku sajūtu. Piekrītu! Kad jāņuzāles saplūktas un sakārtotas māla vāzēs, linu galdauti uzklāti un malka ugunskuram sagatavota, gatavošanās pabeigta - atlika svinēt! Tērvetes novadā Līgo vakarā redzējām A. Brigaderes lugu Sievu kari ar Belcebulu Tērvetes amatierteātra izpildījumā. Luga veltīta pašai rakstniecei, jo šis ir viņas 150. jubilejas gads. Atgriežoties mājās, atlika vien uzpīt vainagus un iekurt ugunskuru. Līgo svētkos neiztikt bez tradīcijām: dedzinājām pērnos vainagus, lecām pāri ugunskuram, rīta rasā mazgājām muti. Neskatoties uz vēso laiku, neizpalika pat pusnakts pelde. Gada īsākās nakts burvību nespēj aizstāt nekas cits, jo tai piemīt kas īpašs un neaprakstāms.
Jānis Skrebels, Dobeles Valsts ģimnāzija
VIĻĀNI. Deviņziedu spēks
Arī es Līgo vakarā sapinu vainagu. Pirmās pļavā ieraudzīju pīpenes, pēc tam reibinoši smaržīgās madaras. Vainagā iepinu arī zaļos raspodiņus un sarkano āboliņu. Dzeltenvioletie nārbuļi izskatījās skaisti! Arī parastās smilgas lieliski iederējās. Koši dzeltenās asinszāles, pelašķi, violetās pēterpogas bagātināja vainagu. Brīnišķīgi!
Laura Upeniece, Viļānu vidusskola
DAGDA. Salīgojāmies!
Šos Līgo atcerēsimies ilgi! Beidzot mūsu pusē nebija lietus ne lāsītes, tāpēc lustējāmies līdz rīta stundai. Simtiem jāņabērnu Andrupenes lauku sētā noskatījās izrādi Antons un Aņa. Izrāde bija tik laba, ka aplausus varēja dzirdēt pēc katras epizodes, bet beigu ovācijas laikam bija dzirdamas pat Andrupenes otrajā galā! No smiešanās vēl ilgi sāpēja vēders. Mani pārsteidza tas, ka pat priestera kungs atnāca un nosmējās visu izrādi! Respektēju tādus cilvēkus! Pēc lugas bija krāšņa zaļumballe. Danči notika gan Dagdā, gan Andrupenē, gan Šķaunē, gan citās novada pilsētās. Labā ziņa ir tā, ka policijai bija ļoti maz darba, visi bija likuma paklausīgi pilsoņi un reibumā nesēdās pie stūres, pat ne velosipēda! Mājās visi nokļuva uz savām divām. 24. jūnija rītā Dagdā gan valdīja pilnīgs klusums, visi gulēja.
Daiga Krilova, Dagdas vidusskola
BALVI. Šašliks kā rituāls
Ko mēs ceram sagaidīt no ēdiena? Vienkārši remdēt izsalkumu vai gūt baudu? Ja otrais variants, tad arī šašlika ēšana nav tikai muļķīga tradīcija, bet īsts rituāls. Droši vien tādēļ katru gadu Jāņos arī manā pilsētā tiek nopirkts neiedomājams apjoms gaļas. Paokšķerējot draugu un paziņu vidū, noskaidroju, ka Jāņu vakarā viens cilvēks apēdis vidēji 600 gramus šašlika. Tas nozīmē sešus kilogramus uz 10 cilvēkiem, bet uz 100 cilvēkiem - 60 kilogrami gaļas! Ir jauki ievērot tradīcijas, arī veikaliem peļņa. Tomēr citreiz varbūt jāpiebremzē un jāatceras, ka ne jau tomātiņi un gurķīši ir pie vainas liekajiem kilogramiem pēcsvētku dienās.
Kristīne Antonova, Balvu Valsts ģimnāzija
CĒSIS. Mammas ceptie pīrādziņi
Pirms Līgo dienas Cēsīs notika Cēsu kauju atcerei veltīts pasākums, kurā piedalījos arī es. Lai arī šis notikums bija diezgan militārs, nopietns un svinīgs, tas tomēr vairoja patriotismu.
Pati Līgo diena iesākās ar saulīti, nekas neliecināja, ka sacelsies tāds vējš, ka pļavu ziedi, no kuriem pinu vainagus, lidoja prom! Par svētkiem visspilgtākās atmiņas - kā paši cepām torti un taisījām mājas kvasu, bet lielā vēja dēļ ugunskuru tā arī neiekūrām. Savukārt Jāņu dienu visi jauki pavadījām lielās ģimenes lokā, jo, galu galā, kas gan svētkos var būt labāks par visas ģimenes pulcēšanos uz mammas ceptajiem pīrādziņiem!
Vivita Brolīte, Valkas ģimnāzija
TALSI. Mīlestība un gaišums
Talsu Kristīgajā vidusskolā sarīkotā bērnu nometne bija laba izklaide bērniem un izturības maratons vadītājiem. Vietējie jaunieši un 28 cilvēku liela amerikāņu grupa parūpējās, lai ap 60 bērniem gan no ģimenēm, gan bērnunamiem tā būtu neaizmirstama nedēļa ar spēlēm, rokdarbiem, dāvaniņām, dejām, mazām izrādītēm un vienkāršu mācīšanos par Dievu un labo pasaulē. Labs treniņš nākamajiem vecākiem! Uzjautrinošs bija ārzemju viesu pārsteigums par visu: ka mūsu izlaidumos dāvina puķes, ka nometnē jaunieši visu laiku bērnus nēsā pičpaunā, ka šeit ēd jocīgas sviestmaizes un saldos. Bet tas, ka gandrīz visiem Latvijā pasē ir tikai viens vārds, vispār ir ārprāts!
Sabīne Krūkle, Talsu Kristīgā vidusskola
MAKUŽI. Kapusvētki Latgalē
Katru gadu pirmajā sestdienā pēc Jāņiem Latgalē, Makužu sādžā notiek kapu svētki. Arī mēs devāmies tālajā ceļā uz Makužu sādžu. Kad tikām galā, Brišku sētā mūs sagaidīja ļoti mīļi. Galds jau bija uzklāts. Nezinu nevienu citu vietu Latvijā, kur cilvēkus uzņem tik sirsnīgi un atsaucīgi.
Nākamajā dienā Makužu kapos notika svētā mise. Kā teica mācītājs, «mums jāsagādā svētki tiem, kuri atdusas kapos». Pēc svinīgās daļas satiktu sen neredzētus radus, šie svētki ir tik nozīmīgi katrā sādžā un sētā. Tā ar mierīgu sirdi, zinot, ka mani mīļie, kas šeit apglabāti, saņēma mūsu sveicienu, varēju doties atpakaļ uz Rojupi.
Zane Hazena, Rojas vidusskola
SALACGRĪVA. Žigulītis noslēpumā
Šogad Salacgrīvas pilskalnā Jāņi tika ielīgoti citādi. Par to parūpējās novada atraktīvākie iedzīvotāji, iestudējot interesantākos sižetus no filmas Limuzīns Jāņu nakts krāsā. Nevienam no viņiem nav aktiera izglītības, taču lomas tika nospēlētas superlabi. Dažs pat varētu izkonkurēt kādu Nacionālā vai Dailes teātra aktieri. Režisora lomā bija iejuties Salacgrīvas vidusskolas direktors Eduards Ādmīdiņš. Visu skatītāju prātus nepārtraukti nodarbināja viena doma - kā pilskalnā uzdabūs limuzīnu Jāņu nakts krāsā jeb balto žigulīti? Jo vienkārši uzbraukt šajā kalnā nav iespējams, pārāk stāvs un augsts. Mēs, salacgrīvieši, to uzzinājām, bet pārējiem šoreiz noslēpumu gan neatklāsim.
Laine Karlsone, Salacgrīvas vidusskola
IKŠĶILE. Jautri un trakulīgi
Kā jau katrs cienīgs Jāņu svinētājs, arī mēs parasti kurinām ugunskuru. Taču mūsu ielas iedzīvotājiem Jāņos ir vēl viena tradīcija: ja kaimiņi ātri aizgājuši gulēt vai vienkārši nenovaktē nerātnos līgobērnus, viņiem tiek, piemēram, aizsieti vārtiņi vai koptajā mazdārziņā sastādītas nezāles. Šogad pie kaimiņu vārtiņiem piesējām lielu plakātu ar uzrakstu «Pārdod zemi! Piņģerots Ls 1,50». Kaimiņi mums atmaksāja ar lielu tapetes rulli, uz kura bija rakstīts «Piezvani man, Edgar (tēta vārds)!». Uz plakāta bija salīmētas dažādu meiteņu fotogrāfijas, kurām klāt pierakstīti vārdi un telefona numuri. Katru gadu izdomājam arvien jaukākas un trakākas trakulības.
Laura Voškāne, Ogres 1. vidusskola