Kas notiks ar Rail Baltica projektu?
Publiskajā telpā valda neizpratne, jo faktiski ir divi Rail Baltica projekti. Viens ir par esošajām sliedēm ar platumu 1520 mm - Tallina, Tartu, Rīga, Šauļi, Kauņa, tad - ārā uz Poliju, Varšavu. Šajā projektā Latvijas dzelzceļš jau ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus, vairākos posmos nodrošinot ātrumu 120 km/h.
Posmam, kur tagad varam nodrošināt 100 km/h, - Sigulda, Rīga, Jelgava - ir paredzēts finansējums šī TEN-T projekta ietvaros, bet rekonstrukcijas darbi vienalga notiek jau šodien. Sliktākā stāvoklī ir posms Jelgava-Lietuvas robeža. Tur investīcijas jāplāno saskaņoti ar lietuviešiem, kuri savā pusē šo virzienu nesteidzas uzlabot. Ir plānots, ka Rail Baltica pa esošajām sliedēm visā maršrutā ātrumu 120 km/h varētu nodrošināt 2015. gadā.
Otrs Rail Baltica ir jau pilnīgi jauns «Eiropas platuma» jeb 1435 mm sliežu ceļš pa jaunu maršrutu ar maksimālo braukšanas ātrumu līdz 250 km/h. Par šāda projekta realizāciju drīz tiks pabeigta izpēte, un varēsim vienoties ar Lietuvu un Igauniju par tā realizācijas iespējām. Diemžēl sabiedrībā vēl joprojām šos divus projektus jauc.
Kā ir izskaidrojami apgalvojumi, ka tieši Latvija Rail Baltica projektā «māna» Baltijas valstis, ja Lietuva vienā posmā pat sliedes ir nojaukusi?
Latvijas posms vienmēr ir bijis labāks. Dzelzceļa posms Valga-Tartu bija vissliktākajā tehniskajā stāvoklī. Tomēr Igaunija vispirms pievērsa uzmanību tam virzienam, kurā ir reāla kravu plūsma no Krievijas. Igauņiem pat Rail Baltica projekta ietvaros tas bija svarīgi, tāpēc viņi Rail Baltica finansējumu primāri ieguldīja tieši tajā posmā, kas Tallinu savieno ar Krievijas robežu.
Lietuvieši galveno uzmanību pievērš Kauņas loģistikas centra attīstībai un Eiropas platuma sliežu pievilkšanai līdz Kauņai. Tālākos posmus Latvijas virzienā viņi atliek uz vēlāku laiku. Pārmetumi Latvijai ir dīvaini.
Kāda ir kravu intensitātes attiecība ziemeļu-dienvidu un austrumu-rietumu virzienā?
Lielākās kravu plūsmas mums ir austrumu-rietumu virzienā. Caur lielākajām robežstacijām starp Latviju un Baltkrieviju tiek pārvadāts vairāk nekā 31 miljons tonnu gadā, starp Latviju un Krieviju - 19 miljoni tonnu. Ziemeļu-dienvidu virzienā uz Igauniju iet virs 3 miljoniem tonnu (pamatā mazuta tranzīts no Baltkrievijas uz Tallinas ostu) un no Lietuvas uz Latviju arī virs 2 miljoniem tonnu naftas produktu. Attiecība starp šiem virzieniem ir apmēram 10:1. Ko te var salīdzināt?
Ko prognozējat - nākotnē varētu palielināties dzelzceļa pārvadājumu kravu apjomi?
Dažādi pētījumi liecina, ka kravu apjomi Baltijas reģionā ievērojami pieaugs. Eiropas Komisijas pasūtītie pētījumi, gatavojot jauno TEN-T politiku, prognozē kravu pieaugumu Baltijas un Polijas ostās par vairāk nekā 100 miljoniem tonnu līdz 2030. gadam. Latvijas ostu uzņēmumi kopīgi ar dzelzceļu arī prognozē ievērojamus pieaugumus, un dzelzceļa investīciju plāni austrumu-rietumu virzienā paredz jaudu palielināšanu līdz 85 miljoniem tonnu gadā.
Gribu minēt vienu piemēru. Kādreiz pašos labākajos laikos kravu apjoms austrumu virzienā sasniedza rekordu 5 miljonus tonnu mēnesī, šogad martā kravu apjoms sasniedza jaunu rekordu vēsturē - 5,5 miljonus tonnu. Lielākais kravu apjoms nāk no Krievijas un Baltkrievijas, tālāk - caur Ventspils, Rīgas un Liepājas ostām uz Skandināvijas valstīm, Eiropu un citiem pasaules reģioniem. Austrumu virzienā pašlaik jau lielā apgrozījuma dēļ sprūst kravas. Ziemeļu-dienvidu virzienā šobrīd vēl nepabeigtais pētījums prognozē nedaudz zem 10 miljoniem tonnu gadā.
Varbūt nākotnē pa Rail Baltica kādreiz varētu tikt pārvadāts nozīmīgs pasažieru skaits?
Pētījums jaunajam ātrvilcienam prognozē dažādos posmos pasažieru apjomu starp 2,1 un 4,6 tūkstošiem pasažieru dienā. Šobrīd šajā maršrutā nav tiešās satiksmes. Tomēr 29. maijā paredzēts atklāt jaunu pasažieru vilcienu no Rīgas uz Tallinu ar pārsēšanos Valgā. Turpināsim darbu, lai noorganizētu šo vilcienu bez pārsēšanās.
Kas īsti notiek ar ātrgaitas projektu Rīga-Maskava?
Ja globāli, tad mums šajā gadījumā ir jārunā par multimodālu transporta koridoru starp Rīgu un Maskavu. Šī jautājuma izpēti esam sākuši kopš pagājušā gada decembra. Šis projekts ir sākotnējās izpētes stadijā.
Gan Latvijas dzelzceļam, gan Krievijas dzelzceļam ir uzdots kopā izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu, un secinājumus apkoposim nākamajā Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēdē. Būs jāatbild, vai uzlabot esošo dzelzceļa infrastruktūru vai būvēt blakus vēl vienu sliežu ceļu, panākot ātrumu 120 km/h, labākajā gadījumā 160 km/h. Vai arī trešais un pats dārgākais no apskatāmajiem variantiem - būvēt ātrgaitas dzelzceļu uz Maskavu. Var būvēt tad, ja projektam ir ekonomiskais pamatojums.
Rail Baltica projekta realizācijai ES 7 miljoniem latu pretī jāliek 23,5 miljoni valsts finansējuma. Satiksmes ministrija ir sagatavojusi attiecīgu ziņojumu Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.
Intervēja Sandris Točs