Jelgavnieki sezonas finiša taisni iesāka visai pārliecinoši, nopietni piesakoties pat cīņai par visaugstākā kaluma medaļām. Pēc 2:1 uzvaras pār FK Ventspils septembrī Zemgales kluba galvenais treneris Vitālijs Astafjevs, kuram nav raksturīga plātīšanās bez iemesla, pat atļāvās pateikt, ka viņa padotie var kļūt arī par čempioniem, ja visas atlikušās spēles aizvadīs tikpat labi.
Tā gan nenotika, un aizpagājušajā nedēļā sekoja 0:2 zaudējums pret sastāva ziņā nopietnas problēmas piedzīvojušo Skonto, tāpēc mačs Liepājā jelgavniekiem bija faktiski pēdējā iespēja vēl pacīnīties par zeltu. Jelgavas kluba trumpji gadu no gada ir nemainīgi: atlētiskums, nepiekāpība cīņā un dzelžains raksturs. Astafjeva komandai ir, iespējams, labākā aizsardzība čempionātā, kas neļauj pretiniekiem izveidot daudz vārtu gūšanas iespēju, taču lielākais klupšanas akmens ir neizteiksmīgais uzbrukums. Šajā ziņā varbūt kļūdains bija treneru korpusa lēmums vasarā pastiprināt sastāvu ar samērā tehniskiem futbolistiem, jo krievu uzbrucējs Vjačeslavs Suškins ar augstu rezultativitāti, maigi sakot, neizceļas un arī atlētiskā cīņā nejūtas komfortabli, radot iespaidu, ka pēc spēles stila nekādi neiederas jelgavnieku rindās. Tehniskā un ātrā spēlē ar Suškinu un vēl pārīti jelgavniekiem būtu stipri par maz, lai pārspētu šajos elementos pārākos liepājniekus. Lai cerētu uz uzvaru, bija jābūt pārākiem cīņā, tas šoreiz neizdevās. Varbūt Kenedijs Eriba konkrētajā mačā iederētos daudz labāk nekā Suškins.
Arī piektdien Liepājā viesi neļāva uz uzbrukumu tendētajiem pretiniekiem izveidot neko daudz. FK Liepāja uzbrukuma smadzenes un diriģents Kristians Torress tika gandrīz pilnībā izslēgts no spēles ar ciešu individuālo segšanu, bet tieši argentīnietis ar sev tradicionāli negaidītu piespēli iesāka uzbrukumu, ko ar precīzu sitienu pabeidza čempionāta labākais snaiperis Dāvis Ikaunieks.
Liepājnieki guva vārtus faktiski no vienīgās pusiespējas pirmajā puslaikā un pēc tam spēlēja, lai noturētu rezultātu. Cik maz FK Jelgava ļāva izveidot pie saviem vārtiem, tik maz briesmu viņi radīja mājinieku vārtsargam Pāvelam Doroševam. Šoreiz nelīdzēja ne Mārča Oša tālie sānu iemetieni, ne auguma pārsvars pēc citām standartsituācijām.
Liepājā pirmo reizi pēc ilga pārtraukuma jelgavnieku sākumsastāvā atgriezās raženais centra aizsargs Igors Savčenkovs, ar kuru komanda pirms sezonas rēķinājās kā ar līderi un aizsardzības balstu, taču viņa izkrišana no ierindas uz ilgu laiku lika atrast cienīgus aizstājējus. Lai arī komandā ir vairāki labi aizsargi, Astafjevs izšķīrās kreisajā malā izmantot pēc pamatampluā centra aizsargu Abdulaju Diallo, un tas noteikti nedažādoja viesu uzbrukumu.
Metta ar saturīgu sniegumu zaudētajā Rīgas derbijā neļāva liepājniekiem jau pirms izlašu pārtraukuma pacelt čempionu kausu un sola to neļaut arī nākamajā mačā - 19. oktobrī viņi uzņems FK Liepāja.