Galu galā pirms 7500 gadiem sākās un trīstūkstoš gadu turpinājās viens tāds globālās sasilšanas periods, saukts par atlantisko laiku, kad Latvijas teritoriju klāja platlapju meži un vidējā gaisa temperatūra bija pāris grādu augstāka nekā mūsdienās, pat ja pierēķina «globālās sasilšanas» piesaucēju radītās gaisa tricināšanas radīto sasilšanu.
Tomēr, ja salīdzinām aizvadīto ziemu, kas ilga tieši mēnesi, ar dažu no senākām ziemām, tiešām var rasties sajūta, ka kļūst siltāks. Piemēram, pašķirstot 20 gadu senas Dienas, ieraugām, ka 1995.-1996. gada ziema Latvijā bijusi vārda tiešā nozīmē traģiska. Šoziem Rīgā lielākā problēma bija velosipēdisti, kas izvēlas braukšanu pa ielu, lai gan blakus ir veloceliņš, bet 1996. gadā triju rīdzinieku dzīvību paņēma un daudzus traumēja lāstekas. Acīmredzot tad arī radās karātavu humors: «Savu lāsteku nedzird». Gājēju situācija bija neapskaužama - ietvju malās sniega vaļņi, tātad uz ietves daudz nepamanevrēsi, ja no jumta nāk lāsteka vai ledus lavīna. Diena toziem no iedzīvotājiem pieņēma ziņas par nenotīrītiem jumtiem.
Pirmais traģiskais virsraksts Lāstekas arī nogalina parādījās 12. marta Dienā, drīz pēc tam, kad kļuva siltāks un ledus uz jumtiem sāka kust. 14. marta Dienā žurnālistes Dzintra Āboliņa un Sarma Kočāne rakstā Cilvēkus nogalina nolaidība stāstīja, kā viņām sekmējusies skaidrošana, kam pieder tās ēkas, no kurām krītošais sniegs un ledus ievainojis vai nonāvējis cilvēkus. «Ēka Elizabetes ielā 51, no kuras jumta krītošs ledus gabals nosita 36 gadus vecu sievieti, piederot privātīpašniekam, kas dzīvojot ārzemēs. Mājas pārvaldīšana uzticēta firmai Bima. Kad Diena ar to sazinājās, firmas sekretāre, kas savu vārdu nosauca tikai pēc ilgām pārdomām, atbildēja: «Direktors sakarā ar šo gadījumu nav uz vietas.»» Trīsgadīga puisīša nāvē bija vainojama no Tvaika ielas 50. nama kritusi lāsteka. No Pulkveža Brieža ielas 6. mājas krītoša lāsteka bija septiņdesmitgadīgas sievietes nāves iemesls. Ievainoto skaits bija daudz lielāks. Vācot materiālu šim rakstam, žurnālistes pamanīja, ka Smiļģa ielas 35. nama pagalmā zem lāstekām rotaļājas piecgadīgais Brjūss. «No lāstekām viņam esot gan bail, esot redzējis pa televizoru, kā nosit tanti. Brjūsa māmiņa Ilona atzīst, ka arī viņa baiļojoties par dēlēna drošību, bet kur citur lai bērns rotaļājoties, ja ne pagalmā? Esot piekodināts no mājas sienas turēties tālāk.» Tikmēr no dažiem pensionāriem Diena saņēma fatālu attieksmi pret briesmīgajām lāstekām. «Lai jau sit arī, ka tikai ātrāk,» Dienai teica kāda pa apdraudēto zonu ejoša kundze. «Nositīs - nebūs pensija jāmaksā, visiem labi! Sliktāk būs tad, ja sakropļos.»
15. martā lāsteku tēma turpinājās rakstā Ledu no jumtiem nespēj novākt pat alpīnisti. Īpaši bīstamas bijušas ēkas Vecrīgā. «Lāstekas karājas kā tādi durkļi. Mēs, pirms gājām ārā pa redakcijas durvīm, vispirms izbāzām roku, paturējām - nekas nekrīt, tad skriešus metāmies laukā,» Dienai par situāciju Jāņa sētā stāstīja laikraksta Brīvā Latvija žurnāliste Māra Libeka. Turpat blakus esošās gleznu galerijas Daugava saimniece Anda Treija atklāja, ka galerija samaksājusi 30 latu alpīnistam, kurš nogāzis lāstekas, bet ledu no Svētā Jāņa baznīcai piederošās ēkas jumta nav varējis dabūt nost, teikdams, ka jāgaida, lai pakūst vairāk. Arī alusbāra Runcis īpašnieks Rolands sūrojies, ka autopacēlājs, kas varētu dabūt ledu nost no jumtiem, Jāņa sētā iebraukt nevarot. Alpīnista Pētera Kūļa sieva Gunta Dienai izteicās, ka šī ziema alpīnistiem esot visjaukākā, darba pilnas rokas, un namīpašnieki nedrīkstētu aizbildināties ar alpīnistu trūkumu, jo Rīgā viņu esot daudz. «Ja jumta tīrīšana izmaksā apmēram 20 santīmu par kvadrātmetru, daudzi namīpašnieki uzskata, ka lētāk ir maksāt sodu,» stāstīja pazīstamā alpīnista Kūļa dzīvesbiedre. Starp citu, toziem no jumta nokrita arī viens tīrītājs.
Ja vien nesāksies pasaules karš, gan jau 1996. gada ziemai līdzīgas atkārtosies vēl, tāpēc pārāk atslābināties martu sākumā nevajadzētu un Sieviešu dienas vietā labāk ieviest lāsteku upuru piemiņas dienu. Labā ziņa ir tā, ka bērniem vairs nav jāspēlējas pagalmos, jo reālās vides vietā viņi jau sen dod priekšroku virtuālajai, kurā dzīvību tev ir vairāk.