Tikai pēc šī balsojuma SC frakcija lems, kā rīkoties, kad Saeimai būs jālemj par tautas ierosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu. No dažu SC deputātu izteikumiem rodas iespaids, ka SC frakcija šajā balsojumā varētu nepiedalīties.
Jau pirms nedēļas no Saskaņas centra ievēlēto pašvaldību deputātu konferencē Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs aicināja SC frakciju sagatavot grozījumus Valsts valodas likumā kā kompromisu un atkarībā no tā, kā uz to reaģēs citi Saeimā pārstāvētie politiskie spēki, pieņemt lēmumu par rīcību referendumā. SC ir grūtā situācijā, jo viņu vēlētāji un pašvaldību vadītāji parakstījās par krievu valodu kā otro valsts valodu, bet SC Saeimas deputāti ir devuši zvērestu, kurā solījuši stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš jau atzinis - grūti iedomāties, kā, balsojot par valsts valodas statusu krievu valodai, deputāts varētu nepārkāpt zvērestu.
Viens no SC frakcijas līderiem Valērijs Agešins Dienai neatklāja, kā frakcija varētu rīkoties, kad Saeimai būs jābalso par Satversmes grozījumiem pēc tam, kad Centrālā vēlēšanu komisija būs pabeigusi parakstu pārbaudi. Taču, paužot personīgo viedokli, viņš teica, ka neviens no Saeimas deputātiem nevarētu piedalīties šajā balsojumā, jo tas skar deputāta solījumu un jebkurā gadījumā šo pantu var grozīt tikai tautas nobalsošanā, kas notiks neatkarīgi no parlamenta lēmuma. V. Agešins norādīja, ka 20% kā robeža noteikta, ņemot vērā Eiropas praksi. Neesot runa par valsts un pašvaldību lietvedību, kas būs valsts valodā, bet tikai par iedzīvotāju iespējām sadzīviska rakstura iesniegumus rakstīt krievu valodā, ja to pieprasa 10% (vai 10 000 lielajās pilsētās) iedzīvotāju, skaidroja V. Agešins. Viņu pārsteidzot, ka dažas partijas ar paziņojumiem jau pasteigušās, neredzot pašu likumprojektu, kas tika publiskots tikai ceturtdien.
Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, atsaucoties uz to, ka nav projektu redzējis, bija visatturīgākais. Savukārt Zatlera Reformu partija reaģēja jau trešdienas vakarā, vēstot, ka SC «demonstrē politisko šizofrēniju». ZRP šo piedāvājumu raksturoja kā politisko šantāžu un mēģinājumu arī turpmāk izmantot valodas jautājumu kā ieroci politiskajā cīņā. Pēc lūguma konkretizēt politiskās šizofrēnijas pazīmes ZRP priekšsēdis Valdis Zatlers paskaidroja, ka tā ir personības dalīšanās. Viņaprāt, SC rīcība parādot, ka etniskām partijām nav nākotnes, ja tas esot vienīgais jautājums to darba kārtībā. Pret SC iniciatīvu ir arī Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis - viņaprāt, ar to SC mānot savus vēlētājus, jo mīkstina to pozīciju, par kuru viņu vēlētāji gāja parakstīties. «Labi zinot, ka neviens tādus priekšlikumus neatbalstīs, Saskaņas centrs tos iesniedza, lai pēc tam varētu attaisnot savu balsojumu referendumā par divvalodību,» uzskata viens no Visu Latvijai!-TB/LNNK līderiem Raivis Dzintars.