Tagad, pensionāres statusā esot, Sarma izpratni par modi pielieto, darbojoties konkursu žūrijās un vērtējot gan bērnu, gan cienījama vecuma dāmu talantus un harismu. Šopavasar bijusī modele piedalījās arī Senioru Dienas atspoguļotā Vecmāmiņu konkursa žūrijā.
Bet pirms daudziem gadiem mazajai Sarmai viņas izglītotā mamma esot teikusi, ka Sarma ir atjautīga, bet tik neizskatīga, ka jāmācās par mediķi, vislabāk - par ķirurģi. Tad, ieejot operāciju zālē, uz sejas jāliek maska, un bez skaistuma varot iztikt. Bet Sarma kļuva par modeli un XX gadsimta otrajā pusē bija pievilcības etalons daudzām sievietēm gan Rīgā, gan aiz Latvijas robežām.
Aizvadītajā gadā Sarma cīnījusies ar smagu slimību un tagad ir apņēmības pilna paveikt slimnīcās pavadītajos mēnešos iekavēto - rūpīgi sakopt dārzu, kas plešas ap viņas māju Siguldā, pilnveidot zīda apgleznošanas prasmi un, ja palaimēsies, aizbraukt uz Tibetu.
Savu dzīves filozofiju šarmantā seniore pauž, sakot: «Mums raksturīgs tas, ka neprotam pārkāpt pāri aizvainojumam. Daudziem cilvēkiem ļaunatminība ir dzīves vadmotīvs, turklāt piemīt tendence vienmēr nepatikšanās vainot citus, tikai ne sevi. Tomēr svarīgi apzināties, ka, ar aizvainojumu sirdī dzīvojot, cilvēks kaitē vispirms pats sev. Ja problēmu var risināt, tad jācīnās, bet, ja neko nevar mainīt, tad nav ko satraukties, vienkārši situācija jāpieņem, kāda tā ir, un viss.»
Spēcīga pašdisciplīna
Mūsdienās daudzas meitenes sapņo kļūt par modelēm, bet, kā stāsta Holcmanes kundze, viņas jaunībā modeles profesijai nav piemitis īpašs valdzinājums. «Izmācījos par medmāsu un strādāju Majoru poliklīnikā. Pēc darba sauļojos pludmalē, tur mani uzrunāja Rīgas Modeļu nama vadošā darbiniece un burtiski ievilka modes pasaulē, turklāt uz ilgiem gadiem. Mans darbs bija fotografēties modes žurnāliem un piedalīties modes skatēs. Pēdējo reizi modes skatē kā modele strādāju 1992. gadā, kad man jau bija krietni pāri 50,» atceras Sarma. Viņa savas profesijas pozitīvo devumu novērtējusi tikai mūža otrajā pusē. «Mani vienaudži sapratīs, ko gribu pateikt. Modeles profesija bija laba ar to, ka es varēju mierīgi darīt savu darbu, man nebija jāslavina padomju laikā valdošā ideoloģija. Atšķirībā no daudziem citiem man nevajadzēja darbā sacīt vienu, domāt otru, bet darīt vēl trešo,» uzsver daudz pieredzējusī seniore.
Ja šodien kādai vecmāmiņai mazmeita apgalvo, ka grib kļūt par modeli, Sarma aicina ņemt vērā: «Labākais, ko modeles darbs iemāca sievietei, ir prasme vienmēr izskatīties koptai, bet jārēķinās ar to, ka vajadzīga spēcīga pašdisciplīna.»
Savukārt par ieteicamajiem ēšanas ieradumiem Holcmanes kundze teic, ka nav svarīgi, ko cilvēks ēd, bet galvenais - ēst nesteidzoties, lai maltīte būtu kā meditācija.
Intuīcija pasaka priekšā
Profesija uzlikusi savu zīmogu - vērot cilvēku ģērbšanās stilu, atzīst modes speciāliste. «Agrāk Latvijā bija daudz elegantu, pašpaļāvīgu vīriešu, savukārt lielai daļai sieviešu trūka labas gaumes, komunikācijā dominēja prastums. Patlaban redzu pretējo - mūsu valstī ir elegantas, saskarsmē jaukas sievietes, bet vīriešiem raksturīga nevērība un paviršums. Nesaprotu, kāpēc jaunajā un vidējā paaudzē tik maz elegantu vīriešu ar tādu personības starojumu, kas apliecina, ka uz šo vīrieti var paļauties,» dziļdomīgi bilst modes speciāliste.
Senāk Sarma esot strīdējusies ar cilvēkiem, kuri teikuši, ka modē ir viss. «Uzskatīju, ka modē var būt tikai kaut kas konkrēts. Bet šobrīd tiešām modē ir viss! Manām vienaudzēm nav jāraizējas, vai viņu tērpi ir moderni, svarīgākais izvēlēties drēbes, kas piestāv. Sievietēm parasti intuīcija pasaka priekšā, ko ieteicams vilkt mugurā, vajag tikai intuīcijā ieklausīties,» norāda modes pasaules pazinēja. Arī viņa, pērkot tērpus, paļaujoties uz intuīciju, ilga staigāšana pa veikaliem nepatīkot, tā esot bezjēdzīga laika šķērdēšana.
Sarmas iemīļotā rotaslieta ir dzintara kulons - dāvana, ko viņai pasniegusi Amerikas latviete, ciemojoties dzimtajā zemē, jo «sarunā atklājām, ka abas esam uzaugušas Mežaparkā un bērnībā pa Visbijas prospektu staigājušas». Sarmas vecāki piederējuši neatkarīgās Latvijas laika inteliģencei. Sarmai atmiņā iespiedusies bērnības mājvietas plašā bibliotēka - no vecākiem, it īpaši tēva, viņa aizguvusi interesi par Tālo Austrumu kultūru.
Aicina atbalstīt talantīgos
Iedvesmas avots Sarmai ir darbs talantīgo bērnu konkursu žūrijā. «Prieks par mūsdienu bērniem, viņi ir pašpaļāvīgi un pašapzinīgi, agrāk mazuļi bija daudz nervozāki un nedrošāki,» domā pieredzes bagātā seniore. Latvijas bērni ir gudri un talantīgi, bet, lai viņi varētu sevi realizēt, vajadzīgs vienīgi materiālais atbalsts. «Mūsu valstī taču dzīvo bagāti cilvēki! Viņi rīkotos prātīgi, ka brīvos naudas līdzekļus ieguldītu jaunās paaudzes talantu attīstīšanā, nevis veidotu lielus uzkrājumus bankās,» ar dziļu pārliecību uzver seniore.