Pietika nopriecāties par visu savainoto basketbolistu atgriešanos ierindā, kā piezagās jauna ķibele - svētdien vakara treniņā potīti savainoja centra spēlētāja Aija Brumermane. Ieplīsušās saites, pēc valstsvienības ārsta Viestura Lāriņa vārdiem, parasti dzīstot apmēram trīs nedēļas, bet, liekot lietā modernos rehabilitācijas līdzekļus, procesu esot iespējams saīsināt pat uz pusi. Tiesa, pat labākajā gadījumā Brumermane, visticamāk, nevarēs palīdzēt Eiropas čempionāta grupas turnīra spēlēs. Tas sarežģījis treneru kolektīvam risināmos rēbusus, kurus jau bija sapiņķerējusi Ievas Kubliņas iziešana no ierindas. Iepriekš tika paredzēts, ka pēc pēdas operācijas Kubliņa cietušo kāju varētu sākt noslogot tikai ap čempionāta sākuma dienu.
Spēle ar Turciju sižeta ziņā īpaši neatšķīrās no iepriekš aizvadītajām pārbaudes cīņām. Latvijas komandas pamatpiecnieks pretinieces priekšā palaida tikai vienu reizi (6:7) un jau pirmās ceturtdaļas beigās iekrāja nelielu pārsvaru (21:14). Spēlētāju maiņu šoreiz bija mazāk nekā sestdienas mačā ar Ukrainu, tāpēc viss komandas sniegums - mazliet stabilāks. Patīkama iezīme bija Zanes Tamanes agresīvā un rezultatīvā tiekšanās uz grozu, uzbrukumā aktīvi un rezultatīvi līderes atbalstīja Dita Krūmberga.
Trešās ceturtdaļas beigās izdevās panākt iespaidīgu pārsvaru (58:40 - 29.minūtē). Taču īsi atslābuma brīži turcietēm ļāva atgūt spēles garšu un samazināt rezultāta starpību (69:63 - 35.). Izšķirošās minūtes tika nospēlētas gana lietpratīgi, turklāt bez ierastās Anetes Jēkabsone-Žogotas izšķirošās lomas. Šoreiz nostrādāja citi ieroči.
Par oficiālo cīņu tuvumu liecināja Latvijas komandas treneru manevrēšana ar ierobežotu spēlētāju loku. Tā arī precīzāk iezīmēja «liekās» spēlētājas, kuras paliks ārpus pieteikuma. Izskatās, minimālas izredzes palikušas Elīnai Babkinai, sava nozīme, šķiet, bija Santas Dreimanes palikšanai uz rezervistu soliņa. Izšķirošā izvēle treneriem jāizdara līdz sestdienas vakaram.