Nedaudz savādi top Latvijas pozīcija jautājumā par Eiropas Savienības jauno fiskālās disciplīnas līgumu. Tas tiek apspriests slēgtās Saeimas komisiju sēdēs, un, kā Dienai pastāstīja ZZS frakcijas vadītājs, deputātiem ļauj dokumentiem uz īsu brīdi uzmest acis, pēc tam liek parakstīties par konfidencialitātes ievērošanu. Uz tā fona arī publiskajā telpā no politiķu runām netiek skaidrs, par ko īsti ir runa. Vieni runā par to, ka tiek strādāts pie grozījumiem Lisabonas līgumā, kura ratifikācijai tad vajadzētu divas trešdaļas Saeimas balsu, jo ar divām trešdaļām ir pieņemts pats līgums. Citi saka, ka tas vienkārši ir jauns ES starpvaldību līgums un tas, vai to normu nostiprināšanai nacionālajās likumdošanās būs vajadzīgi konstitucionāli labojumi, vēl atkarīgs no šī līguma gala redakcijas. Acīmredzot ir runa par abiem šiem procesiem, bet dīvainā konfidencialitātes aura, kas Latvijas pozīcijas apspriešanai uzlikta, neļauj visu tā saprātīgi saprast un izskaidrot. Pat deputāti sūdzas, ka viņi īsti nesaprot, par ko ir runa, katrā ziņā ne detaļās. Bet detaļas var būt būtiskas. Manuprāt, apspriežamie jautājumi ir pietiekami nozīmīgi Latvijai un var būtiski ietekmēt tās tālāko attīstību, lai šis nu būtu moments, kad nevajadzētu slēpties aiz konfidencialitātes plīvura un visas lietas sabiedrībā izrunāt. Nedod dievs, kāds citādi vēl sadomās šos lēmumus pēc tam apstrīdēt vēlētāju iniciētos referendumos - to rīkošanai apetīte un prasmes nu ir rokā.
Šai visai dīvainajai apspriešanai parādījusies arī kāda iekšpolitiskā komponente. Proti, runas par it kā divu trešdaļu Saeimas balsu nepieciešamību ir izprovocējušas prātošanu par pastāvošās valdošās koalīcijas izstaipīšanos. ZZS pat jau paspējuši pieteikt, ka pret savām balsīm cer uz ministru posteņiem valdībā, uz ko Dombrovskis paspējis atrāties par tirgošanās nepieļaujamību. Arī Valsts prezidents sācis konsultācijas pilī ar partijām, kas nedaudz atgādina valdības veidošanas procesu vai kādas jaunas koalīcijas «sašūšanu». Tas tikai norāda, ka gaidāmie lēmumi un balsojumi Eiropas lietās varētu būt gana nopietni un nozīmīgi. Un kā tādiem tiem nu gan nepiestāv aiz konfidencialitātes aizslēpta aptuvenība. Citādi var rasties aizdomas, ka Latvijas pozīcija reducējas uz - sēžam un gaidām, ko par mums gudrāki izlems.