«Kopumā man šī ir veiksmīga sezona, noteikti vērtējama ar pozitīvu zīmi. Iepriekšējās sezonās Pasaules kausa posmos visu laiku mētājos pa trešo un ceturto desmitu, bet šosezon vairākkārt iekļuvu labāko 12 pulkā, kas apliecina manu progresu,» pēc sezonas pēdējām sacensībām pagājušās nedēļas nogalē telefonsarunā Dienai sacīja jaunais šorttrekists.
Taču, pat neskatoties uz straujo progresu, viņa 7. vieta pasaules čempionātā bija pārsteigums. Turklāt ne tikai līdzjutējiem vien, bet arī pašam Puķītim, kurš atzīst, ka cerējis iekļūt labāko divpadsmitniekā, kas būtu vērtējams kā labs rezultāts. «Pirms startiem Maskavā bija labas priekšnojautas. Pirms tam trenējos Nīderlandē un uz divām nedēļām aizbraucām uz augstkalni Itālijā. Tur bija sliktas kvalitātes ledus, lēns, taču trenēšanās tādos apstākļos man palīdzēja pēc atgriešanās no augstkalnes Maskavā uz ātra ledus parādīt vēl labāku sniegumu,» galvenos panākuma iemeslus nosauc Roberto.
Lai arī B finālā Puķītim blakus stājās tādi pieredzējuši un meistarīgi vīri kā trīskārtējais Soču olimpiskais čempions mājinieks Viktors Ans un korejietis Ji Ra Seu, treneris deva uzdevumu vismaz vienu no konkurentiem apsteigt, jo tās bija sezonas pēdējās sacensības, kurās nebija, ko zaudēt. Puķītis līdz pēdējam cīnījās par uzvaru B finālā, taču korejietis nosargāja savu pozīciju. «Viņš ļoti labi sedza iekšmalu, tāpēc man neatlika nekas cits, kā mēģināt aiziet garām pa ārmalu, taču tam man bija nepieciešams lielāks ātrums. Bija daži brīži, kad varēju riskēt un aiziet pa iekšmalu, taču tad draudētu diskvalificēšana un rezultāta neieskaitīšana.» Viņa trenerim Jerūnam Oteram, kurš strādā arī ar Nīderlandes izlasi, tas varbūt nebūtu saprotams, taču Puķītis labi apzinājās, ka viņam ir, ko zaudēt - Latvijas Olimpiskās vienības atbalstu nākamajai sezonai. Eiropas čempionātā viņš nebija izpildījis nepieciešamos kritērijus: diskvalifikācija, kritieni, paklupšana pirms finiša un milzu vilšanās. Šoreiz Puķītis bija apņēmības pilns sūri grūti izcīnīto neatdot.
Pēc bijušā Latvijas šorttrekista Haralda Silova (tagad viņš pārkvalificējies par ātrslidotāju) ieteikuma pirms diviem gadiem Puķītis mainīja treneri, aizejot trenēties būtībā pie Nīderlandes izlases. Tajā grupā bez vietējiem un Roberto ir vēl tikai kāds izraēlietis. Tagad, atskatoties uz pēdējo gadu progresu, Puķītis atzīst, ka savu izvēli ne kripatiņas nenožēlo.
«Pagājušajā vasarā sākumā vairāk atpūtos un tad kārtīgāk pastrādāju, tāpēc arī ir rezultāti. Spānijā bija grūta divu nedēļu nometne ar divriteņiem. Katru dienu braucām pa 200 kilometriem - no astoņiem rītā līdz septiņiem vakarā mināmies. Šovasar vairāk strādāšu pie starta, kas pagaidām man nav tik labs, tāpēc 500 metros esmu vājāks.»
Roberto jau tagad skaidri zina, ka neies to pašu ceļu, ko savulaik veica Silovs un daudzi citi, pārejot uz ātrslidošanu. «Esmu par mazu augumā, lai startētu ātrslidošanā. Mans trumpis ir pēkšņas apdzīšanas, kas vairāk dod tieši šorttrekā. Treniņos gan pastrādājam arī pie ātrslidošanas, taču tas noteikti nav man,» iesmejoties paskaidro Puķītis.
Tagad līdz maijam viņam būs atpūta, bet tad sāksies smagā gatavošanās nākamajai sezonai, kurā Puķītim jāsper nākamie progresa soļi.