Svārstās sezonāli
Katra infekcija dabā attīstītās pēc noteiktiem likumiem, skaidro Latvijas Infektoloģijas centra Infekcijas slimību eksperte Anita Brila. Katrai infekcijai ir periodiski pacēlumi, kad daļa cilvēku to izslimo un viņiem izveidojas specifiskā imunitāte. Tad infekcija uz laiku pierimst. Lielākajai daļai infekcijas slimību raksturīgas ilggadējas periodiskās saslimstības svārstības. Cita pierimst uz trim, desmit vai pat divdesmit gadiem - atkarībā no tā, cik spēcīga imunitāte cilvēkos izveidojusies. Gandrīz visām infekcijām raksturīgas arī sezonālās svārstības - kurā gadalaikā tās izplatās visstraujāk. «Piemēram, rudenim raksturīga intensīva augšējo elpošanas ceļu vīrusu cirkulācija, kas izraisa augšējo elpceļu infekciju,» skaidro A.Brila.
Vīrusiem patīk kolektīvi
Augšējo elpceļu infekcijas izplatību ietekmē arī jaunu kolektīvu veidošanās. «Septembrī atsākas mācības skolās, bērni atgriežas bērnudārzos un apmainās ar vīrusiem,» skaidro A.Brila.
Viņa teic, ka augstāka saslimstība ar augšējo elpceļu infekcijām vērojama tieši bērnu un pusaudžu vidū. Tas skaidrojams ar specifiskās imunitātes trūkumu. Vēl šo slimību intensitāti ietekmē ekonomiskie, ģeogrāfiskie, demogrāfiskie faktori, ne tikai tas, ka ir rudens un infekcijai pienācis laiks aktivizēties.
Jāvēdina telpas
«Hroniskas balss un plaušu slimības vairāk saasinās vēsā un mitrā laikā, jo tad vīrusi labāk aktivizējas,» atzīst Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Pēc viņas teiktā, cilvēkiem šādā laikā ir sliktākas aizsardzības spējas. Cits saslimšanas iemesls ir arī ilgstošā uzturēšanās iekštelpās. «Vasarā cilvēki daudz vairāk dzīvo pa āru. Tagad ir beidzies atvaļinājumu laiks, un visi atgriezušies telpās,» stāsta L.Kozlovska. Slikti vēdinātas telpas rada labus apstākļus vīrusu darbībai.