Ceļojums caur pazemi
Vispirms skatītājus sagaida gaiša stiklota ieeja - jaunais, modernais paviljons, kas uzbūvēts krietni atstatus no Viktora Mellenberga un Aleksandra Birzenieka 30. gados projektētās nacionālromantisma, klasicisma un art deco arhitektūras un interjera pērles. Ja līdz koncertam vēl atlicis brīvs brīdis, var iemalkot kafiju paviljona kafejnīcā. Tālāk jādodas pazemē - caur ērtu, gaišu garderobi pa vienām no divām marmora kāpnēm. Tad cauri Dienvidu (vai arī Ziemeļu) foajē nonākam centrālajā - Rietumu - foajē, kuru grezno trīs meistarīgi restaurēti vēsturiskie Anša Cīruļa sienu gleznojumi. Ar katru nākamo telpu interjers jaušami kļūst arvien tumšāks un intensīvāks, tā pakāpeniski sagatavojot mūzikas baudīšanai koncertzālē ar tumšsarkanām sienām. Tā lepojas ar izcilu akustiku, ko nodrošina koka apdare. Vēsturiskā arhitektūras pērle atjaunota pēc arhitektu biroja Jaunromāns un Ābele projekta, saglabājot vēsturisko arhitektūru un interjeru, taču nodrošinot to ar mūsdienīgu, funkcionālu infrastruktūru un jaunākajām tehnoloģijām. Ierīkots lifts koncertklavieru nolaišanai un pacelšanai, apkures un citas sistēmas, piecas ērtas grimētavas māksliniekiem, speciāla sistēma grīdas pacelšanai un nolaišanai. Ja nepieciešams, pazemē var ātri ieslidināt arī krēslus. Ir arī lifts un tualete cilvēkiem ar īpašām vajadzībām - lūk, dažas no ekstrām, kuras nelielā ekskursijā izrādīja koncertzāles tehniskais direktors Deniss Pilkevics.
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis lepojas, ka restaurācija un rekonstrukcija paveikta par Jūrmalas pilsētas līdzekļiem. «Te ieguldīti vairāk nekā 12 miljonu eiro. Šis objekts, kas ir Latvijas Kultūras kanonā, nav tikai Jūrmalas objekts. Tas ir Latvijas projekts Baltijas un Eiropas mērogā. Koncertzāle Jūrmalas pilsētai ir enkura objekts, turpmāk koncerti šeit varēs notikt visu gadu,» uzsvēra G. Truksnis.
Arhitekte Māra Ābele stāsta, ka tas bijis ļoti liels izaicinājums - vasaras būvi pārveidot par ziemas būvi. «Klāt pievienoti 1500 kvadrātmetri pazemē - tas ir mazliet vairāk nekā tas, ko redzam virszemē. Vecā ēka ir palikusi neskarta. Tai var apiet riņķī, un nav piestumts neviens klucis klāt. Otrs izaicinājums bija savietot visas jaunās tehnoloģijas, piemēram, funkcionālo grīdu, gaismas u. c., ar autentisko vēsturisko būvi un akustiku.»
Process - piedzīvojums
Koncertzāles direktoram Guntaram Ķirsim restaurācijas gaitā licies, ka vēsturiskā ēka karājas gaisā. «Bija jāizveido milzīga būvbedre sešu metru dziļumā, pusotru metru zem jūras līmeņa, un jābūvē tā, lai vēsturiskā ēka neizkustētos no savas vietas. Rokot atklājās pārsteigumi: nenoturīgās jūrmalas smiltis, zem koncertzāles grīdas bija vecie neizraktie priežu celmi un pat pāris kastu ar granātām. Tas bija process - piedzīvojums,» komentē būvdarbu veicēja RE&RE ģenerāldirektors Didzis Putniņš. Atklāšanas pasākumu sēriju, ko 20. maijā sāks Vestards Šimkus, Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends, līdz 31. maijam turpinās Ksenija Sidorova, Baiba Skride, Inga Šļubovska, Gidons Krēmers un orķestris Kremerata Baltica, kā arī izcilais stīgu kvartets Artemis (Vācija), kura pirmā vijole ir jūrmalniece Vineta Sareika.