Ja jūtu, ka nesanāk, ņemu nošu grāmatu un dziedu, kamēr ir tīri.» Dziedāšana ļoti uzmundrinot. «Dzīvoklī jau nevar dziedāt skaļi. Kaut ko uz sintezatora uzplinkšķinu un dziedu klusiņām. Bet, kad aizbraucu uz dārzu, tad gan. Turpceļā dodos ar autobusu, atpakaļ eju kājām. Ātri paiet nevaru, tāpēc ceļā paiet kāda stunda. Un tad es dziedu! Eju pa Valkas šosejas malu un izdziedos no sirds!» savu mundruma recepti atklāj pensionāre.
Skanīga dziesma, tīra nots
Terēzei (74) no Valmieras ļoti patīk strādāt iekoptajā dārzā un
dziedāt. Bet, ja viņa ko dara, tad dara pedantiski. «Man pašai
nepatīk, ka es tāda pedante, bet tāda esmu pēc dabas, tur neko
darīt.» Arī dziedāšanai jāpadodas stingri pēc notīm. Savulaik
dziedājusi korī. «Katra nots ir jāizdzied pareizi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.