Andris Sprūds
Lielu atšķirību Obamas un Romnija ārpolitiskajās nostādnēs nav. Romnijs kā Masačūsetsas štata gubernators nav īpaši darbojies ārpolitikā. Viņš ļoti cenšas būt atšķirīgs no Obamas, bet viņam nesanāk. Viņš kritizē Obamu Irānas jautājumā, bet nekad nav licis priekšā, kas konkrēti būtu jādara. Drīzāk atbalsta pašreizējo nostāju, ka spiediens uz Irānu ir jārada ar sankcijām, nevis militāriem līdzekļiem. Viņam nākas kritizēt Obamas attiecību pārstartēšanu ar Krieviju, jo tas daļēji ir uzskatāms par Obamas veiksmes stāstu. Ja Romniju ievēlēs, sākotnēji attiecības ar Krieviju noteikti būs vēsākas, ņemot vērā viņa izteikumus, ka Krievija ir ASV lielākais ģeopolitiskais ienaidnieks. Viņš nekad nav ticies ar Putinu vai citām augsta ranga Krievijas amatpersonām. Tomēr republikāņus var uzskatīt par draudzīgākiem krieviem nekā demokrātus, kuri uzstāj uz vērtībām. Republikāņi ir pragmatiski, bieži vien šis pragmatisms pat robežojas ar klaju cinismu.
Ojārs Ēriks Kalniņš
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs
Runājot par Romnija asajiem izteikumiem, ir jāuzsver, ka neviens ievēlētais prezidents nerīkojas tik radikāli, kā varbūt ir solījis darīt priekšvēlēšanu laikā. Diemžēl daudz kas tiek teikts, lai piesaistītu vēlētāju uzmanību, bet vēlētāji īpaši neiedziļinās ārpolitikā. Romnija ievēlēšanas gadījumā varētu gaidīt kaut kādas izmaiņas ASV attiecībās ar Krieviju un Ķīnu, bet nedomāju, ka tās būs dramatiskas. Romnija pārmetumi Obamam par neiesaistīšanos Lībijas un Sīrijas konfliktos atgādina Džordža V. Buša prezidentūras laika republikāņu uzskatu, ka ASV nav jākonsultējas ar citiem. Obama ir ieklausījies citās valstīs, jo Amerika vairs nav tik ietekmīga, lai visu darītu viena. Nedomāju, ka Romnijs Irānas problēmu risinās ar ieročiem.