Ko sēsi, to pļausi
Māksliniece Laura Prikule jau ir gatava izstādes atklāšanai - sagādājusi veselu maisu ar zāliena sēklām. Viņa ir iecerējusi realizēt interaktīvu instalāciju Ideju stādīšana, kura apmeklētājiem piedāvās nelielā podiņā iedēstīt vienu sēklu un pievienot aprakstu par to, ko katrs vēlas izaudzēt. «Nākotne ir atkarīga no katra paša,» akcentē Līga Lindenbauma, atsaucot atmiņā latviešu tautas sakāmvārdu - ko sēsi, to pļausi.
Izstāde ir būvēta uz četriem tēliem, kas ir saistīti ar nacionālās identitātes jautājumu un kas parādās mākslā - ainava, savs kaktiņš, savs stūrītis, raksti un zīmes, tautumeita. «Ar izvēlētajiem darbiem parādu šo tēlu attīstību un atšķirīgo traktējumu, sākot ar XIX gadsimtu un beidzot ar mūsdienām,» norāda kuratore un piebilst, ka tie ir spēcīgi samezglojumi, caur kuriem var parādīt laikmeta aktualitātes.
Izstādē būs skatāmi Leonīda Āriņa, Jēkaba Bīnes, Aleksandras Briedes, Jura Dimitera, Kristapa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Kārļa Hūna, Ievas Jurjānes, Jāņa Kalmītes, Lauras Prikules, Vilhelma Purvīša, Džemmas Skulmes, Niklāva Strunkes, Jura Utāna un citu mākslinieku darbi no Mūkusalas Mākslas salona, Latvijas Nacionālās bibliotēkas un autoru kolekcijām.
Vietas sentiments
Izstādē būs eksponēts arī Sandras Krastiņas lielformāta darbs Skat, kāds Purvītis!, kurš tapis ciklā Vietas sentiments. «Tā ir kādas personas «izkušana» telpā, kuras viens no tematiskajiem uzslāņojumiem ir cilvēka un apkārtējās vides/mājvietas mijiedarbības konteksts,» māksliniece stāsta par savu nosacīti abstrakto darbu, kurā var saskatīt bērzu klātbūtni. Lai arī Sandras Krastiņas attēlotā sieviete dzeltenajos gumijas cimdos ar spaini rokā ir ļoti tālu no klasikas, tomēr šis tēls ir šodienas cilvēks, kas rēķinās ar laika gaitā uzkrāto «dzīves ziņu».
Skat, kāds Purvītis, - cik gan reižu nav dzirdēts šis teiciens agros pavasaros! Arī jebkurš no latviešu māksliniekiem ir izaudzis mūsu nacionālā mākslas mantojuma kontekstā, pat ja viņi savos darbos uz to neatsaucas. «Man pat nav interesanti to darīt, bet, protams, es no tā neesmu brīva,» piebilst māksliniece, kura to skaidri parāda savā darbā. «Ieraudzīt vai pieminēt Vilhelma Purvīša kanonizēto ainavu tur, kur tās varbūt nav,» aizdomājas Sandra Krastiņa, kura šajā teikumā nav gatava atteikties no vārda «varbūt» un kura 5. septembrī gatavojas atklāt pati savu personālizstādi Liepājas muzejā No Austrumiem. Uz Rietumiem.
Dainu skapis
Mūkusalas Mākslas salona Mazajā zālē tiks atvērta fotogrāfa Arņa Balčus izstāde Uzvaras parks, kas ir viena no ekspozīcijas Latvieši. Mīti un konteksti sastāvdaļām. Saplūdinot dokumentalitātes un fikcijas robežas, mākslinieks ir izveidojis kritisku vizuālo mozaīku par Latvijas vēsturi un sabiedrību. «Savos darbos viņš apskata latviešu un krievu attiecības, akcentē Uzvaras parku kā traumatiskas pieredzes simbolu latviešu apziņā, kā arī runā par varas, seksualitātes, dzimumu reprezentācijas jautājumiem,» norāda L. Lindenbauma.
Savukārt mākslinieka Ivara Drulles instalācija Dainu skapis ir iekārtojusies Latvijas Nacionālās bibliotēkas trešajā stāvā, lai akcentētu saikni ar kuratores sākotnējo ideju. Tas bija viens no darbiem viņa personālizstādē Jums tūlīt atlaidīs (galerijā Alma - red.), kas tika nominēta Purvīša balvai. Toreiz mākslas zinātniece Ieva Kalniņa norādīja, ka Dainu skapis ir nekomplimentārs mūsdienu Latvijas sabiedrības portrets. Ikviens var pavirināt tā durtiņas, lai ieraudzītu, ko meklē cilvēks mūsdienu Latvijā.
27. augustā Mūkusalas Mākslas salonā par mākslu un nacionālo identitāti atvērtās nākotnes krustpunktā diskutēs režisore Krista Burāne, kultūras pētnieks Deniss Hanovs, filozofs Kārlis Vērpe, atmiņu politikas pētnieks Mārtiņš Kaprāns un citi.