«Nevienam bērnam kā galvenā aktivitāte, kas dominē brīvajā laikā, nedrīkst būt mājasdarbi,» laikrakstam Westdeutsche Allgemeine Zeitung uzsvēra mācību pārzine Brigite Fonteina. Taču jaunajā normā pieļaujamas atkāpes, nozīmējot mājasdarbus nesekmīgajiem skolēniem.
Vācijā par gadu samazināts skološanās periods, tādēļ daudzas mācību iestādes bijušas spiestas palielināt stundu skaitu. Tas nozīmē, ka skolēni ikdienā pavada vairāk laika skolā, jo mācības bieži vien ilgst līdz pat sešiem vakarā. Skolotājs Mikaels fon Tetū no Elzas Brendstromas vidusskolas skaidroja, ka bērni pēc garās dienas skolā pelnījuši atpūsties un atvēlēt laiku kādām sporta aktivitātēm vai mūzikas instrumentu spēles apguvei, nevis visu vakaru pavadīt, pildot skolas uzdevumus.
Mājasdarbu aizliegums noteikts uz diviem gadiem, lai šajā laika posmā izpētītu lēmuma ietekmi uz skolēnu sekmēm. Taču mājasdarbi aizvien vēlgaida pēdējo klašu skolēnus, jo uzdevumi esot nepieciešami, lai sekmīgi nokārtotu gala eksāmenus.