120 skolēnu vienkopus
K.Gerija koncepcija realizēta divās vidusskolās Anglijā (New Line Learning Academy un Cornwallis Academy). Atsevišķas klases, kurās skolēni sēž pa vienam vai pa pāriem solos, šajās skolās nomainītas uz vienotu, plašu telpu. Tajā vienlaikus satilpst līdz pat 120 skolēniem, savukārt skolotāji ar katru klasi strādā vairāku cilvēku komandā, nevis vairs izolētā vientulībā.
Vairāku gadu laikā, sadarbojoties arhitektiem, būvniekiem un izglītības ekspertiem, tika izveidotas trīs šādu plašo telpu versijas, katru izbūvējot uz iepriekšējās bāzes, testējot uz skolēniem un skolotājiem un labojot atklātās nepilnības. Galvenais uzdevums bija radīt vidi, kas neizskatās un neliek justies kā skolā. Plaza tipa telpā izmantotas mēbeles - podesti, galdi, krēsli -, kas ir ne vien komfortablas un estētiskas, bet arī pārvietojamas un ļauj sadalīt lielo telpu pēc vajadzības variējamos segmentos. Ir arī daudz brīvu vietu. Izmantoti skaņu slāpējoši materiāli, kas ļauj vienlaikus telpā vadīt paralēlas stundas vairākām klasēm. Ar apgaismojumu iespējams dažādot telpas atmosfēru, lai noturētu skolēnu spēju koncentrēties, bet logi ir aptumšojami, lai video un prezentācijas varētu skatīties kā īstā kinoteātrī. Telpā ir bezvadu internets, lai skolēni var lietot laptopus kā galveno mācību rīku (tos viņi glabā un uzlādē savos skapīšos), te atrodas arī stacionārie datori, videoekrāni vai pat milzīga videosiena, interaktīvās tāfeles, bezvadu mikrofoni, skaļruņi, projektori u.c. Lielā telpa ļauj strādāt lielākās vai mazākās grupās, individuāli, pa pāriem, variēt mācīšanas un mācīšanās paņēmienus. Plašais tehnoloģiju lietojums dod skolēniem lielāku autonomiju mācību procesā, mācību materiāli pārsvarā ir elektroniski un tiešsaistē, un skolā izmantotā e-vide, kam pamatā ir biznesa informācijas tehnoloģijas, ļauj īstenot personalizētu pieeju katram skolēnam - tiek sekots līdzi viņa sekmēm, uzvedībai, tiek mērīts arī tas, kā skolēns attīsta sociālās prasmes.
Kļūst radošāki
K.Gerijs pie lielo telpu koncepcijas nonācis pēc 18 gadu pieredzes vairāku skolu direktora krēslā. «Es domāju, ka bez izglītības jomas pamatīgas pārvērtēšanas arvien vairāk šodienas skolēnu jautās - kam man skološanās?» viņš saka kādā intervijā un vienlaikus atzīst, ka Lielbritānijā ir salīdzinoši viegli veikt pārmaiņas, jo skolu nozares birokrātija ir minimāla.
Galvenais mērķis, uz ko vērsta lielo mācību telpu ideja, ir intensīvāk mācīt skolēniem prasmes, ko prasa mūsdienu pasaule, un mainīt skolēnu un skolotāja darba modeli tā, lai tas vairāk atbilstu videi ārpus skolas sienām. K. Gerijs uzskata - skolās jāizmanto tāds pats princips kā biznesa aprindās: ir skaidrs, ka vide var iespaidot mūsu uzvedību, pieredzi, produktivitāti, tāpēc darba telpas ir rīks, kā palīdzēt strādājošajiem attīstīt prasmi sadarboties, radīt un produktīvi strādāt. Tieši tas pats jāmāca arī skolās.
Skolās, kur īstenota plašo mācību telpu koncepcija, visa mācību sistēma veidota tā, lai izglītošanās būtu citāda gan pēc formas, gan pēc sajūtas. Modernās un daudzfunkcionālās telpas, tāpat kā pedagogu darbs komandā un tehnoloģijas, atraisa skolotāju radošumu. Šāda vide arī uzlabo sasniegumus mācībās - skolēni retāk basto un retāk slikti uzvedas. Šāda dizaina skolas ir arī lētāk uzbūvēt un uzturēt.
Stikla un bīdāmas sienas
Arī citviet pasaulē ir skolas, kas izvēlējušās neordināru pieeju mācību telpu iekārtojumam. Amerikas Arhitektūras fondam ir programma Great School by Design, kā arī projekts Skolotāja balss, kurā fonds uztur saikni ar skolotājiem, kas strādā inovatīva dizaina skolās. Kā fonda mājaslapā Archfoundation.org raksta tā prezidents Rons Bogls, apmeklējot šīs skolas, viņš secinājis: mācību telpu izskats šajās skolās mainījies tāpēc, ka notikusi pāreja no viena skolotāja «priekšnesuma» uz interaktīvu mācīšanu komandā, kā arī tāpēc, ka atzīts - skolēnu mācīšanās veidi ir ļoti dažādi, un tas prasa daudzveidīgas un elastīgas mācību situācijas.
Viena no šādām inovatīvām vidusskolām ir High Tech High Chula Vista Kalifornijā. Tajā ir tikai dažas interjera sienas un tās pašas - no stikla un atbīdāmas. Šī caurredzamība un mācību telpu atvērtība rada skolēnos un skolotājos kopības sajūtu, pedagogiem tā palīdz sadarboties un attīstīt jaunas mācīšanas metodes. R. Bogls stāsta: «Reiz redzēju, kā trīs dažādu klašu skolotāji saved kopā savas klases uz apvienotu humanitāro zinātņu stundu. Vispirms visi kopā vienā telpā ar tehnoloģiju palīdzību apskatīja mākslas vēstures attēlus, bet tad sabīdīja telpas sienas tā, lai radītu vairākas daļēji nošķirtas teritorijas, kur katrai klasei turpināt stundu.»
Elastīgs, maināms, līdz ar to arī daudzpusīgi pielietojams telpu plānojums ir arī Ņujorkas School of One, kas īsteno arī inovatīvu mācību programmu, kur mācību metodes tiek adaptētas katram skolēnam individuāli. Savukārt Rosa Parks School Portlendā klašu telpas ar caurspīdīgām sienām sagrupētas klasteros ap kopīgajām centrālajām telpām.
R.Bogls gan uzsver: inovatīvs skolu dizains nenozīmē tikai mehāniski aizvākt sienas un padarīt telpu plānojumu mobilu un elastīgu. Mācību telpām jāatbilst mācību pieejai, kas tiek īstenota konkrētajā skolā. Atvērtā plānojuma ideja ASV skolās parādījās jau 60.-70.gados, taču toreiz trūka sasaistes starp telpām, skolotājiem un mācību programmu, tāpēc viss ātri atgriezās ierastajā izskatā.