Slavenākajam Rīgas dendijam - 100

Pieļauju, ka mūsdienās, velkot paralēles ar citiem šī dzīves stila tiešiem vai netiešiem sekotājiem, vairākumu uzrunās tieši šis Padegs, kurš savā spāņu kavaljero veidolā nesteidzīgi sīkiem solīšiem promenēja pa Rīgas centra bulvāriem. Savukārt kādu citu ar ironiju, smeldzīgumu un nesaudzīgu atklātību satrieks Padega mākslas refleksijas par nemierīgo un pretrunīgo laiku, kurā dzīvoja viņš pats. Modernisms, vēlīnais romantisms ar ekspresionisma spriedzi un jaunās lietišķības rūpīgumu, jūgendstils un Art Deco, sirreālisms un postmodernisms - tas viss iederas, definējot Padega mākslu. Iestājoties padomju laikam, dumpinieks dzīvē un mākslā tika aizmirsts. «Acīmredzot vajadzēja laika distanci, lai ieraudzītu, ka tā tomēr nebija māžošanās, bet pilnīgi nopietna attieksme pret mākslu,» Dienai saka mākslas doktors Jānis Kalnačs, kurš sev Padegu atklāja 1977. gadā - laikā, ko pats dēvē par «pelēcīgu un garlaicīgu». «Ja toreiz redzēji, ka kaut kas tik labs mētājas un neviens īsti negrib pacelt, - kāpēc nepieliekties man?» viņš saka. Kopš tā laika varam droši uzskatīt J. Kalnaču par erudītāko Padega pārzinātāju, un, iespējams, pateicoties viņa pētnieciskajam darbam, Padega stāsts nav apstājies līdz ar mākslinieka nāvi. Šogad Padegam ir 100 gadu jubileja, kurai par godu Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā līdz 15. janvārim aplūkojamas divas J. Kalnača kūrētas Padega mākslas izstādes Trauslais izaicinājums Baltajā zālē un Padegs un pilsoniskā madāma Mazajā zālē. Cits grandiozs notikums ir vairāk nekā 400 (!) lappušu biezās un ar 400 ilustrācijām bagātās J. Kalnača monogrāfijas Rīgas dendijs un autsaiders. Kārlis Padegs (apgāds Neputns) iznākšana. J. Kalnačs labprāt piekrīt atbildēt uz Dienas jautājumiem par mākslinieku, bet vairāk priecāsies par tiem, kuri savu Padegu dosies meklēt izstādēs vai grāmatas lappusēs.